Article:

The uncomfortable question of inheritance

18 December 2019

Ja jums kontā ir 100 eiro - tad mantošanas problēmu nav, bet, ja jūsu īpašumi un bizness vērtējami miljonos eiro, ir vērts laikus apdomāt, kas ar to visu notiks pēc nāves -aicina zvērināts advokāts Jānis Zelmenis, BDO Latvija vadošais partneris.

1 Tikai 6% cilvēku aizdomājas un sakārto savas mantojuma lietas dzīves laikā. Pat klienti ar juridisko izglītību uzskata, ka viņi jau neaizies pirmie, bet dzīvē bieži notiek pretēji.

2 Sakārtot mantojuma, īpaši - kapitāla mantošanas, lietas Latvijā ir sarežģīti. Pieredze rāda, ka tiesas, notāri, bāriņtiesas - visas šīs institūcijas nav gatavas lemt par desmitiem miljonu vērtiem mantošanas jautājumiem.

3 Lielākā daļa palicēju negrib mantot dzīvu, ražojošu uzņēmumu ar visām izrietošajām problēmām. Viņi grib naudu. Tāpēc ir labāk dzīves laikā pārvērst savus aktīvus likvīdos līdzekļos un, vēl dzīvam esot, sadalīt mantu, izmantojot dāvinājuma līgumus vai citas iespējas. Citādi nereti rodas situācija - ir dzīvs, biržā kotēts uzņēmums ar simtiem darbinieku, un ir mantinieki, kas nav gatavi reāli pārvaldīt biznesu, jo nav tādas pieredzes. Savukārt ķildas mantinieku starpā traucē pieņemt racionālus lēmumus.

4 Mantojuma atstāšanas brīdī svarīgākais jautājums ir - kam ir rīcībspēja, kas var nodrošināt biznesa ikdienas procesus, regulārus pamatmaksājumus, pieņemt lēmumus. Tāpēc svarīgi ir pašam sev atbildēt uz jautājumiem - kas to visu pārvaldīs un kāds būs lēmumu pieņemšanas mehānisms tai dienā, kad manis nebūs? Bieži vien tas atduras primitīvos jautājumos, piemēram, valdes ievēlēšana, valdes sastāvs, akcionāru sapulces sasaukšanas mehānisms. Ir labi tad, ja kaut kur augšā ir struktūra, piemēram, fonds vai trasts, kas var nekavējoties profesionāli pievērsties aizvietotāja nozīmēšanai, līgumu turpināšanai, budžeta sastādīšanai un visām citām lietām, kas nepieciešamas biznesam.

5 Nākamais fundamentālais jautājums -par mantojumam piemērojamo likumu. Nav automātiski un obligāti jāiet cauri Latvijā noteiktajai mantošanas kārtībai. Ja nekustamais īpašums atrodas Francijā, protams, tiks piemērots Francijas likums, kas ir neizdevīgs, ar augstiem nodokļiem utt. Ja jūsu pēdējā plānotā dzīves vieta ir ārpus Latvijas, ļoti labi jāizpēta, kāda tur būs reakcija pēc jūsu nāves -kādi ir likumi, kāda ir tiesa utt.

6 Mantojuma atstājējam ir jāizdomā sistēma, kas viņa aiziešanas gadījumā radīs vismazāk strīdīgu situāciju. Tas ir visnožēlojamāk - skatīties, kā brāļi un māsas plēšas savā starpā un plēšas līdz nāvei, kamēr viss ir iznīcināts un vairs nav ko dalīt.

7 Latvijā pašlaik esam mantošanas pirmajā vilnī, kad mantinieki ir tikai daži. Citur pasaulē ģimenes uzņēmumi tiek mantoti jau trešajā paaudzē. Tur, protams, ir svarīgi saprast lēmumu pieņemšanas kārtību. Ja ir 30-40 mantinieki, tad tas jau būtībā ir neliels akcionāru līgums, kur viņi daudzas savas tiesības deleģē, bet visi kopā sanāk tikai ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanai. To sauc par ģimenes konstitūciju. Latvijā tādu vēl nav.

8 Latvijā mantošanas brīdī nav jāmaksā nodoklis par iegūto mantu. Bet atkarībā no radniecības pakāpes zināmas naudas summas tomēr nāksies iztērēt brīdī, kad vēlēsieties atsavināt iegūto mantu. Mantojums dalās kustamajā mantā, nekustamajā īpašumā un kapitāla pieauguma objektos. Un, ja esat tālākas pakāpes radinieks, tad brīdī, kad, piemēram, izdomāsiet īpašumu pārdot, var ierasties attiecīgas iestādes un lūgt nomaksāt nodokļus. ASV nodoklis var būt līdz pat 10% mantojuma kopējās vērtības, Francijā pat vairāk. Tā teikt, ir valstis, kuras neliekas mierā arī tad, ja esam miruši, - nodokļi jāmaksā tik un tā.

JAUTĀJUMI UN ATBILDES

ĢIRTS RUNGAINIS: Kāpēc ASV tiesa Lems pēc saviem likumiem, nevis ņems vērā Latvijā spēkā esošas normas?

J. ZELMENIS: Neviens tiesnesis nepūlēsies vairāk, nekā viņš ir pieradis. To rāda pieredze. Protams,to var apstrīdēt. Bet kuram mantošanas situācijā vajag strīdu? Jo galvenais ir nodrošināt gludu, nepamanāmu īpašuma pāreju, lai neciestu bizness un tuvākie mantinieki.

ELĪNA ASARE: Kāda ir atšķirība starp jūsu pieminēto anglosakšu tiesību sistēmu un kontinentālo tiesību sistēmu?

J.ZELMENIS: Kontinentālajās tiesībās ir vienkārši - neatraidāmie mantinieki saņem pusi. Anglosakšu tiesības ir ar lielāku mantojuma lietu risināšanas pieredzi, ar trastu izmantošanu mantojuma pārvaldīšanai un tamlīdzīgi. Latvijā kādas tiesas tiesnesim mēģināt izstāstīt par trasta fondu ir lieks laika tēriņš,jo beigās tik un tā izlems pēc tā, ko ir izlasījis Civillikumā.

RENĀTS LOKOMETS:Ar aktīviem skaidrs, bet ko darīt ar pasīviem?

J.ZELMENIS:Klasika saka, ka mantoti tiek arī pasīvi. Burvība ir tajā, ka mantinieki var atteikties pieņemt mantojumu, ja pasīvu ir loti daudz. Ja runājam par bankrotējušu uzņēmēju, kas varbūt atklājas tikai pēc nāves, mantinieki to var nepieņemt. Hipotekāro kredītu gadījumā prātīgi cilvēki nokārto dzīvības apdrošināšanu, kas pēc tam nosedz kredīta maksājumus. Apdrošināšanas polises tieši tam ir domātas. Tas ir labs instruments, kā aizsargāt ģimeni,ja pašam ir pietiekami lieli pasīvi attiecībā uz nekustamo īpašumu.

ELĪNA ASARE: Kādos gadījumos ir vērts apdomāt iespēju atstāt testamentu kādas citas valsts jurisdikcijā?

J.ZELMENIS:Ja ir gadījums ar lejupejošajiem mantiniekiem, kuri medicīnisku vai citu apsvērumu dēl nevar uzņemties atbildību par daudzu miljonu vērtiem aktīviem.

IEVA TETERE: Kā panākt,ka mantinieki ir kvalificēti, profesionāli, nevis mājsaimniece, kas nespēj pārvaldīt biznesu?

J.ZELMENIS:To var iestrādāt testamentā - skaidri norādīt vārdu, uzvārdu, pat personas kodu vai juridiskas personas (piemēram -zvērinātu advokātu biroja) nosaukumu. Nosakot, ka konkrētā persona ir mantojuma pārvaldītājs līdz brīdim,kamēr mantinieki sanāk kopā un viņu atcel ar kvalificētu balsu vairākumu. Tad šī persona var sākt meklēt visus aktīvus, jo diezgan daudz kas tiek turēts ārzonās, ne visi īpašumi ģimenei ir zināmi utt. Labāk, lai ar to uzreiz sāk nodarboties profesionāli, nekā viss aiziet pašplūsmā. Šis lēmums jāpieņem laikus, jāizvērtē savi radinieki un jāsaprot, ko pats gribat, - nodot naudas līdzekļus vai aktīvus, kam nodot un kāpēc.

RENĀTS LOKOMETS: Kāpēc mums nav tradīcijas, pienākot 45 gadu vecumam, sākt domāt par mantojumu? Tas ir kultūras jautājums? Varbūt valstij kaut kas jādara?

J.ZELMENIS:Tas nav valstisks jautājums, tas drīzāk ir jautājums par spēju prognozēt iespējamo nākotni. 

The article is published in magazine Kapitāls, December 2019 / January 2020