• Ātrās izpildes procedūras Eiropas Savienībā
Publikācija:

Ātrās izpildes procedūras Eiropas Savienībā

04 augusts 2016

Baiba Rudevska, Dr.iur., zvērinātu advokātu biroja BDO LAW vecākā juriste, ārštata konsultante

Žurnāla 2016. gada aprīļa numurā tika aizsākta autores publikāciju sērija, kas veltīta ārvalstu tiesu spriedumu atzīšanai un izpildei civillietās un komerclietās.1 Tajā tika sniegts vispārējs ieskats ārvalstu tiesu spriedumu atzīšanas un izpildes izpratnē. Savukārt jūlija numurā bija lasāms raksts par to, kā notiek ārvalstu tiesu spriedumu atzīšana un izpilde Eiropas Savienībā.2 Šajā publikācijā tālāk tiks aplūkotas ātrās izpildes procedūras Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), kas dod iespēju panākt tiesu spriedumu izpildi daudz ātrāk. Tā kā Latvijas uzņēmumi un komersanti bieži mēdz sadarboties ar dažādiem darījumu partneriem citās ES dalībvalstīs, tad ir svarīgi zināt, kādos gadījumos ir nepieciešama Latvijas tiesu spriedumu atzīšana un izpilde citās ES dalībvalstīs, kā arī citu ES dalībvalstu tiesu spriedumu atzīšana un izpilde Latvijā, un kādos gadījumos var piemērot ātrās ES izpildes procedūras. Rakstā aplūkoti šādi jautājumi:

1) kas ir ātrās izpildes procedūras ES, un ar ko tās atšķiras no spriedumu atzīšanas un izpildes;

2) Eiropas izpildes rīkojums (turpmāk - EIR);

3) Eiropas maksājuma rīkojuma (turpmāk - EMR) procedūra;

4) Eiropas procedūra maza apmēra prasībām (turpmāk - EPMAP).

Kas ir ES ātrās izpildes procedūras

Abās iepriekšējās publikācijās autore skaidroja, kas ir ārvalstu tiesu spriedumu atzīšana un izpilde un ka ar tās palīdzību Latvijas tiesu spriedumi var tikt izpildīti citās valstīs (jo īpaši ES dalībvalstīs) un citu valstu tiesu spriedumi - Latvijā. Tas tādēļ, ka vienas valsts tiesām ir jurisdikcija tikai šīs noteiktās valsts teritorijas ietvaros. Piemēram, no Latvijas Civilprocesa likuma (turpmāk -CPL) 189. panta pirmās daļas izriet, ka Latvijas tiesas pasludina spriedumus civillietās Latvijas Republikas vārdā. Tas nozīmē, ka ārpus Latvijas šādi Latvijas tiesu spriedumi principā nav saistoši (t.i., tiem nav likuma spēka, tie nav obligāti un nav izpildāmi). Tas izriet arī no CPL 203. panta piektās daļas, saskaņā ar kuru likumīgā spēkā stājies Latvijas tiesas spriedums ir obligāts un izpildāms visā Latvijas valsts teritorijā. Šāda pieeja attiecas arī uz ārvalstu tiesu spriedumiem, proti, tie ir obligāti un izpildāmi tikai šīs konkrētās ārvalsts teritorijā, bet ne Latvijā. Lai vienas valsts tiesas spriedumu ņemtu vērā un izpildītu citā valstī, ir nepieciešama šī sprieduma atzīšana un izpilde (sk., piemēram, CPL 637.p.l.d.un 644.p.l.d.).

Tomēr, neskatoties uz iepriekš minēto, ES tiesiskajā telpā ir izstrādāti juridiskie mehānismi, ar kuru palīdzību spriedumu atzīšana un izpilde kā starpposms vairs nav nepieciešama. Sie tiesiskie mehānismi pēc būtības ir divu veidu:

1) nacionālajam spriedumam tiek piešķirta ES līmeņa izpildāmība (to nodrošina ar EIR) vai

2) tiek ieviestas specifiskas un autonomas ES līmeņa procedūras, kurām nav tikpat kā nekāda sakara ar dalībvalstu nacionālajām procedūrām (tās ir EMR procedūra un EPMAP).

Tātad ātro ES izpildes procedūru galvenais mērķis ir atcelt starpposmu (atzīšanas un izpildes procesu) starp sprieduma pieņemšanu valstī A un tā izpildi valstī B, tādējādi paātrinot spriedumu izpildi ES tiesiskajā telpā. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka šāds izpildes paātrinājums tiek līdzsvarots ar t.s. minimālajiem procesuālajiem standartiem, kas jāievēro ES dalībvalstu tiesām šādos ātrajos procesos nolūkā nodrošināt parādnieka interešu pienācīgu tiesisko aizsardzību. Minimālie procesuālie standarti principā domāti tam, lai nodrošinātu parādnieka informēšanu par tiesvedību.

Visas minētās ātrās ES izpildes procedūras ir noteiktas ES regulās, kas dalībvalstīs ir tieši piemērojamas. Piemēram, saskaņā ar CPL 5. panta trešo daļu, „ja attiecīgo tiesību jautājumu regulē ES tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā, Latvijas likumu piemēro, ciktāl to pieļauj ES tiesību normas".

Eiropas izpildes rīkojums (EIR)

2004. gada 21. aprīlī ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (turpmāk- regula Nr. 805/2004)3. So regulu ES dalībvalstīs (izņemot Dāniju) piemēro kopš 2005. gada 21. oktobra.

Latvijas tiesību zinātnē ir piedāvāta šāda EIR definīcija: „EIR neapstrīdētajās naudas prasībās ir procesuāls tiesību institūts (arī dokuments), kas:

1) kā dokuments tiek izsniegts uz sprieduma izcelsmes valsts taisīta sprieduma pamata;

2) atceļ sprieduma izpildes valstī atzīšanas un eksekvatūras (izpildes pasludināšanas) procesus;

3) satur atsevišķus atzīšanas un eksekvatūras (izpildes pasludināšanas) procesuālos elementus (ko tagad veic sprieduma izcelsmes valstī);

4) aizstāj abu valstu nacionālos izpildu rakstus un kā tāds ir uzreiz izpildāms visā ES teritorijā (izņemot Dāniju), un

5) izplata nevis autonomu ES līmeņa, bet gan sprieduma izcelsmes valsts sprieduma darbību un izpildāmību visā ES teritorijā (izņemot Dāniju)".4

EIR ir izdodams civillietās un komerclietās tikai tad, ja:

a) prasījums ir neapstrīdēts (sk. regulas Nr. 805/2004 1. p.) un

b) prasījums ir naudas prasījums par konkrētas naudas summas samaksu, kuras samaksas termiņš ir sācies vai arī ir norādīts spriedumā (sk. regulas Nr. 805/2004 4. p. 2. punktu).

Tomēr dažas civillietu un komerclietu kategorijas ir izņemtas no regulas darbības jomas, proti, šo regulu nepiemēro (sk. regulas 2. p.):

1) fizisko personu juridiskajam statusam vai rīcībspējai, īpašuma tiesībām, ko rada laulāto attiecības, testamentiem un mantošanai;

2) bankrotam, procedūrām, kas saistītas ar maksātnespējīgu sabiedrību vai citu juridisku personu likvidāciju, tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem un tamlīdzīgām procedūrām;

3) sociālajam nodrošinājumam;

4) šķīrējtiesām.

Regulas Nr. 805/2004 izpratnē neapstrīdēta prasījuma jēdziens sevī ietver visas situācijas, kurās pierādīts, ka parādnieks nav apstrīdējis naudas prasījuma veidu vai apmēru un kreditors ir ieguvis tiesas spriedumu pret šo parādnieku vai izpildu dokumentu, kam nepieciešama skaidri izteikta parādnieka piekrišana un kas var būt izlīgums vai publisks akts (sk. regulas Nr. 805/2004 preambulas 5. apsvērumu). Neapstrīdēta prasījuma jēdziens ir tulkojams autonomi, t.i., vienādi visās Regulas dalībvalstīs un neatkarīgi no dalībvalstu nacionālajām tiesībām.

Neapstrīdētie prasījumi tiek iedalīti divās pamatkategorijās (sk. regulas 3. p.): 1) Parādnieks aktīvi nav apstrīdējis prasījumu (regulas Nr. 805/2004 3. p. a) un d) punkts). Tas nozīmē, ka parādnieks naudas prasījumam ir skaidri piekritis, atzīdams to vai piekrizdams tiesas apstiprinātam vai tiesvedības rezultātā panāktam un tiesā noslēgtam izlīgumam. Parādnieks prasījumu var būt atzinis arī publiskā aktā (piemēram, notariālā aktā).

2) Parādnieks pasīvi nav apstrīdējis prasījumu (regulas Nr. 805/2004 3.p. b) un c) punkts). Tas notiek situācijās, kad parādnieks tiesas procesa gaitā prasījumu nekad nav apstrīdējis saskaņā ar sprieduma izcelsmes valsts tiesību aktos paredzētajām procesuālajām normām. Pasīvi neapstrīdēts prasījums būs arī tad, ja parādnieks nav ieradies vai bijis pārstāvēts, izskatot prasījumu tiesā, ja šāda parādnieka rīcība ir izraisījusi prasījuma vai kreditora apgalvoto faktu atzīšanu klusuciešot saskaņā ar sprieduma izcelsmes valsts tiesību aktiem. Pie šīs neapstrīdēto prasījumu kategorijas pieskaitāmi arī anglosakšu tiesību sistēmā esošie nemotivētie aizmuguriskie Anglijas tiesu spriedumi (default judgment). Svarīgi atzīmēt, ka pasīvi neapstrīdēta prasījuma gadījumā sprieduma izcelsmes dalībvalsts tiesai ir jāievēro minimālie procesuālie standarti (sk. regulas 6. p. 1. punkta c) apakšpunktu un 12. p.), kas paredzēti Regulas Nr. 805/2004 12.-19. pantā. Spriedumu lietā par neapstrīdētu prasījumu var apstiprināt par EIR tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi (sk. regulas 6. p.):

1) spriedums ir izpildāms tā izcelsmes dalībvalstī;

2) spriedums taisīts, ievērojot tiesas starptautisko jurisdikciju, kas noteikta Regulas Nr. 44/2001 II nodaļas 3.un 6.ie-daļā5 (no 10.01.2015. - Regulas Nr. 1215/2012 II nodaļas 3. un 6. iedaļā6);

3) tiesas procesā sprieduma izcelsmes dalībvalstī ir ievēroti minimālie procesuālie standarti un prasījums ir bijis pasīvi neapstrīdēts;

4) ja parādnieks ir patērētājs un prasījums ir bijis pasīvi neapstrīdēts - spriedumam jābūt taisītam dalībvalstī, kurā ir šī parādnieka domicils (dzīvesvieta) Regulas Nr. 1215/2012 62. panta izpratnē. Regula pieļauj izsniegt arī daļēju EIR - tas notiek tad, ja regulas prasībām atbilst tikai atsevišķas sprieduma daļas (sk. regulas Nr. 805/2004 8. p.). Tas var notikt, piemēram, situācijās, kad vienā tiesas spriedumā ir izlemti vairāki prasījumi un tikai vienam no šiem prasījumiem nepieciešama izpilde citā ES dalībvalstī.

Latvijas tiesu spriedumiem un lēmumiem EIR izdod (izraksta) Latvijas tiesa (kurā atrodas lieta) pēc piedzinēja lūguma. EIR tiesa drīkst izdot (izrakstīt) tad, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums ir izpildāms nekavējoties - tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas (sk. CPL 541.1 p. l.d.).

Regula Nr. 805/2004 paredz arī iespēju sprieduma izcelsmes dalībvalstī pēc tiesai iesniegta pieprasījuma:

1) labot EIR apstiprinājumu (regulas 10. p. 1. punkta

a) apakšpunkts; CPL 543.1 p. 1. un 2. d.);

2) atsaukt EIR apstiprinājumu (regulas 10. p. 1.punkta

b) apakšpunkts; CPL 545.1 p.1.d.).

Savukārt sprieduma izpildes dalībvalstī tiesa pēc parādnieka pieprasījuma var:

1) noraidīt tāda sprieduma izpildi, kas apstiprināts par EIR (Regulas 21. p.; CPL 644.3 p. l.d.);

2) atlikt vai ierobežot tāda sprieduma izpildi, kas apstiprināts par EIR (regulas 23. p.; CPL 644.2 p.).

EIR izsniegšanai ir izmantojama standarta veidlapa, kas atrodama regulas Nr. 805/2004 I pielikumā (sk. regulas 9. p. 1. punktu).

Regulu Nr. 805/2004 var izmantot kā ātrāku alternatīvu regulai Nr. 1215/2012. Tas nozīmē, ka regulas Nr. 805/2004 piemērošana nav obligāta.

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra (EMR)

2006. gada 12. decembrī ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk - regula Nr. 1896/2006)7. Šo regulu ES dalībvalstīs (izņemot Dāniju) piemēro no 2008. gada 12. decembra.

EMR procedūra ir ES līmeņa ekvivalents Latvijas CPL 50.1 nodaļā paredzētajai saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā. Tomēr jāatceras, ka šīs abas procedūras savā starpā nav saistītas.

EMR no EIR atšķiras ar to, ka EMR ir ES mēroga process -tas ir vienots visā ES teritorijā un tiesa uzreiz izdod ES mēroga lēmumu - izpildāmu EMR.

Regula Nr. 1896/2006 ir piemērojama pārrobežu civillietās un komerclietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem (sk. regulas 1., 2. un 3. p.). EMR procedūra ir noteikta finanšu prasījumu piedziņai par konkrētu summu, kas bija jāsamaksā brīdī, kad iesniedz pieteikumu par EMR izdošanu (sk. regulas 4. p.).

Visi procesuālie dokumenti šajā EMR procedūrā ir standartizēti un atrodami regulas pielikumos. Piemēram, kreditors pieteikumu par EMR izdošanu iesniedz, izmantojot (aizpildot) regulas I Pielikumā esošo A standarta veidlapu. Iesniedzot šo pieteikumu Latvijas tiesā, ir maksājama valsts nodeva - 2 procenti no parāda summas, bet ne vairāk par 498,01 EUR (sk. CPL 34. p. 1.d. 9. punktu).

EMR pieteikumu Latvijā iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses (CPL 26. p.), ja atbildētāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā. Tiesa izskata EMR pieteikumu pēc iespējas ātrāk (sk. regulas 8. p.) un, ja nav konstatēti nekādi trūkumi (regulas 9.-11. p.), tad tiesa izdod EMR, izmantojot regulas V pielikumā esošo E standarta veidlapu. Šo EMR tiesa tālāk nosūta atbildētājam, iesakot viņam vai nu samaksāt EMR norādīto summu, vai arī iebilst pret EMR 30 dienu laikā pēc EMR piegādes. Piegādājot atbildētājam EMR, tiesai ir jāievēro minimālie procesuālie standarti, kas paredzēti regulas 13.-15. pantā (sk. regulas 12. p. 5. punktu). Ja regulas 18. pantā noteiktajā termiņā (30 dienas un attiecīgs laiks, kas paiet paziņojuma sūtīšanas procesā) atbildētājs tiesā nav iesniedzis savus iebildumus, tad tiesa nekavējoties paziņo, ka EMR ir izpildāms, izmantojot regulas VII pielikumā esošo G standarta veidlapu. Šo izpildāmo EMR tiesa nosūta prasītājam (sk. regulas 18. p.). Svarīgi atzīmēt, ka izpildāmu EMR veido nevis viena pati E standarta veidlapa, bet gan A, E un G standarta veidlapas kopā. Izpildāms EMR ir izpildu dokuments (sk. CPL 540. p. 11. punktu).

Arī regulas Nr. 1896/2006 piemērošana ir fakultatīva, un prasītājs jeb kreditors var izvēlēties arī citus ES paredzētos mehānismus, piemēram, regulu Nr. 1215/2012.

Eiropas procedūra maza apmēra prasībām (EPMAP)

2007. gada 11. jūlijā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (turpmāk - regula Nr. 861/2007)8. So regulu ES dalībvalstīs (izņemot Dāniju) piemēro kopš 2009. gada 1. janvāra.

EPMAP ir izveidota, lai pārrobežu civillietās un komerclietās (sk. regulas 2. p.) vienkāršotu un paātrinātu maza apmēra prasību tiesvedību, ka arī mazinātu tiesvedības izmaksas (sk. regulas 1. p.). Arī šī EPMAP ir alternatīva citām procedūrām, kas paredzētas ES dalībvalstu tiesību aktos vai citās ES regulās (piemēram, regulā Nr. 1215/2012). EPMAP nav nekādi saistīta ar CPL 30.3 nodaļā paredzēto nacionālo maza apmēra prasību procedūru (sk., piemēram, CPL 250.18 p.2.d.).

Tāpat kā EMR procedūra, arī EPMAP ir ES mēroga procedūra, kas ir standartizēta un vienota visā ES teritorijā (izņemot Dāniju). Prasības summa vēl nedrīkst pārsniegt 2000 eiro. Šajā summā netiek ieskaitīti procenti, izdevumi un izmaksātās summas (sk. regulas Nr. 861/2007 2. p. 1. punktu).

EPMAP sākas, iesniedzot prasības pieteikumu, kam paredzēta regulas I pielikumā esošā A standarta veidlapa. Tālākā procedūras norise ir noteikta pašā regulā un pārsvarā balstās uz rakstveida procesu (sk. regulas 5. p. 1. punktu). Mutvārdu process uzskatāms par izņēmumu (sk. regulas 5. p. 1. punktu un 8. p.).

Ja EPMAP taisīts tiesas spriedums ir jāizpilda kādā citā dalībvalstī, tad tiesa (pēc kādas no pusēm lūguma) izdod apliecinājumu par EPMAP pieņemtu spriedumu. Šim nolūkam tiek izmantota regulas IV pielikumā esošā D standarta veidlapa (sk. regulas 20. p. un CPL 541.1 p. 4.1 daļu). Minētā D veidlapa uzskatāma par izpildu dokumentu (sk. CPL 540. p. 10. punktu).

2015. gada 16. decembrī ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 2015/2421, ar kuru groza regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, un regulu (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru9. Minētie grozījumi paredz, ka prasības summa EPMAP no 2017. gada 14. jūlija nedrīkstēs pārsniegt 5000 eiro. No minētā datuma būs paredzēta arī EMR procedūras pāreja uz EPMAP, attiecīgi grozot regulas Nr. 1896/2006 17. pantu.

1 Rudevska В. Ārvalstu tiesu spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās: vispārīgs apskats. BJP, 2016. gada aprīlis, Nr. 4,14.-16. lpp.

2 Rudevska B. Tiesu spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās Eiropas Savienībā. BJP, 2016. gada jūlijs, Nr. 7,24.-26. lpp.

3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 805/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem. ES OVL 143,30.04.2004., 15.-39. lpp.

4 Rudevska B. Ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanas un izpildes attīstības tendences civillietās un komerclietās Eiropas Savienībā un Hāgas Starptautisko privāttiesību konferencē. Promocijas darbs Rīga, Latvijas Universitāte, 2012., 115. lpp.

5 Padomes regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. ES OV L 12, 16.01.2001., 1.-23. lpp.

6 Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. ES OV L351, 
20.12.2012., 1.-32. lpp.

7 Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru. ES OV L 399, 30.12.2006., 1.-32. lpp.

8 Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. ES OV L 199,31.07.2007., 1.-22.lpp.

9 Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 2015/2421 (2015.gada 16.decembris), ar kuru groza regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, un regulu (EK) Nr.1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru. ES OV L 341, 24.12.2015., 1.-13.lpp.