Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums atsaucīgāku un personalizētu pakalpojumu. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat mūsu sīkdatņu izmantošanai. Lūdzu, izlasiet mūsu PRIVĀTUMA POLITIKU, lai iegūtu plašāku informāciju par mūsu izmantotajām sīkdatnēm un to dzēšanu vai bloķēšanu.
Publikācija:

Covid-19 krīzes likums ievieš izmaiņas arī parādu piedziņā

20 marts 2020

Rolands Valdemārs , Vecākais jurists, zvērināts advokāts |

Saeima triecientempā 20. marta vakarā ir pieņēmusi speciālu likumu Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (turpmāk – krīzes likums), kas ievieš pagaidu noregulējumu vairākās jomās, lai mazinātu iespējamās ekonomiskās sekas, ar kurām nāksies saskarties situācijai stabilizējoties.

Viens no veidiem, kā likumdevējs cenšas aizsargāt uzņēmumus un personas, kuras skar krīzes radītie apstākļi, ir novēršot tūlītējus parāda piedziņas procesus. Krīzes likums ievieš jaunu kārtību līdz šim ierastajā parādu piedziņas kārtība un tam sekojošā tiesvedībā, uzliekot par pienākumu kreditoram vai parādu piedziņas pakalpojumu sniedzējam, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņot parādniekam par parāda esību un aicināt labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas.

Civilprocesa likuma 129.panta otrā daļa, paredz pienākumu, ceļot tiesā prasību, pievienot prasībai pierādījumus par  lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā. Ja šādi pierādījumi netiek pievienoti, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 7.puntkam, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt prasību.

Radikālāku pieeju Krīzes likums paredz attiecībā uz maksātnespējas procesiem, aizliedzot līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem iesniegt tiesā pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa ierosināšanu, t.sk., aizliedzot šādu pieteikumu iesniegt arī darbiniekam, kuram vairāk nekā 2 mēnešus nav izmaksāta darba alga.

Likumdevējs paredzējis arī noteiktus termiņus, pēc kuriem iestājas tiesības veikt parāda piedziņas darbības, piemēram:

  • notariālā akta piespiedu izpilde iespējama tikai notekot 60 dienām pēc saistību izpildes termiņa,

  • pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu piedziņu var iesniegt tiesā tikai pēc tam, kad izsniegts brīdinājums parādniekam un pagājušas 60 dienas,

  • lēmumu par komercķīlas tiesību izlietošanu iespējams pieņemt tikai pēc 60 dienu nokavējuma termiņa notecēšanas,

  • kā arī tiesnesim gatavojot spriedumu par naudas piedziņu iespējams noteikt termiņu labprātīgai izpildei līdz 60 dienām, ierasto 10 dienu vietā.