Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums atsaucīgāku un personalizētu pakalpojumu. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat mūsu sīkdatņu izmantošanai. Lūdzu, izlasiet mūsu PRIVĀTUMA POLITIKU, lai iegūtu plašāku informāciju par mūsu izmantotajām sīkdatnēm un to dzēšanu vai bloķēšanu.
Publikācija:

Vai un kā valsts atbalstīs uzņēmējus krīzes situācijā un kādus piesardzības pasākumus savlaicīgi veikt uzņēmējiem pašiem jau tagad?

17 marts 2020

Rolands Valdemārs , Vecākais jurists, zvērināts advokāts |

Visas pasaules karstākā aktualitāte šobrīd ir Covid-19 vīrusa globālā epidēmija. Globālu paniku rada vīrusa izplatība skaitļos – ja vēl pagājušajā nedēļā 12.martā pasaulē bija fiksēti 129 tūkstoši ar vīrusu inficēto cilvēku skaits un 4751 mirušo skaits, tad jau pēc četrām dienām, 16.martā šie skaitļi ir sasnieguši 174 tūkstošus inficēto skaitu un 6694 mirušo skaitu. Eiropas valstis ir kļuvušas par epicentru nekontrolētai vīrusa izplatībai, Itālijā pārsniedzot 24 tūkstošus reģistrēto inficēto skaitu un Spānijā pārsniedzot 9 tūkstošus. Nekontrolējamā vīrusa izplatība pasaules valstis ir spiedusi pieņemt drastiskus mērus, kuriem līdzīgus pasaules vēsturē ir nav iespējams atrast. Slēgtas valstu robežas, slēgta aviosatiksme un pasažieru pārvadājumi, noteikti iekšēji pārvietošanās aizliegumi – šādus globāla rakstura piesardzības mērus pasaule mūsdienās nav pieredzējusi.

Saprotams, ka šādi nepieredzēti piesardzības mēri atstās ievērojamas sekas uz tautsaimniecību un ekonomiku. Latvijas līmenī šīs sekas jau ir redzamas šobrīd – dažādu nozaru arodbiedrības aicina valdību pieņemt plānu seku mazināšanai, Latvijas nacionālā aviokompānija Air Baltic ir paziņojusi par milzīgu skaitu darbinieku atlaišanu, tāpat tiek ziņots, ka kolektīvās atlaišanas procesu jau tagad ir uzsākuši arī nodarbināšanas un darba spēka meklēšanas un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji, virkne uzņēmumi un lielas viesnīcas paziņo par slēgšanu uz laiku, kas situācija stabilizēsies. Kā pirmās industrijas kas ceļ trauksmi un kuru saimnieciskā darbība vistiešākā mērā ir atkarīga no cilvēku starptautiskas pārvietošanās, kas šobrīd ārkārtas apstākļos tiek ierobežota, ir tūrisma, pasažieru pārvadājumu, restorānu, kultūras un izklaides pasākumu industrija. Saprotams, ka bez piespiedu līdzekļiem sekmīgi Covid-19 vīrusa globālā epidēmiju ierobežot un pārvarēt nebūs iespējams, taču vienlaikus jāsaprot, ka minētie līdzekļi, bez valsts atbalsta uzņēmējiem faktiski lielāko daļu ietekmēto nozaru novedīs līdz bankrotam. Pakļaujot virkni Latvijai būtisku tautsaimniecības nozaru nekontrolētai iznīcībai un novirzot visu finansiālo atbildību par vīrusa ierobežojošo pasākumu ekonomiskajām sekām uz uzņēmēju pleciem, kopējās valsts ekonomiskās sekas būs īpaši smagas, jo tām tiks pakļauts ne tikai privātā sektora budžets, bet arī publiskais sektors ar papildus slogu sociālajam budžetam. Jāņem vērā, ka minētas nozares visticamāk bez atbalsta nevarēs pārdzīvot viena mēneša pilnīgu dīkstāvi, kas šobrīd ir pats labākais scenārijs attiecībā uz pieņemtajiem pasākumiem.

Saprotams, ka teju jebkurš valsts atbalsta pasākums prasīs zināmus līdzekļus no valsts budžeta, bet jāņem vērā, ka ierobežojošie pasākumi tāpat rada milzīgas izmaksas arī privātajam sektoram. Ja valsts ignorēs privātā sektora negatīvās finanšu sekas un distancēsies no tām, sagaidāms, ka virkne uzņēmēju var gluži vienkārši arī ignorēt rekomendācijas attiecība uz preventīvo pasākumu ievērošanu.  Valstij un privātajam sektoram solidarizējoties, meklējot kopīgus risinājumus, diferencējot negatīvās finansiālās sekas būtu iespējams kopīgiem spēkiem sasniegt galvenos ārkārtas pasākumu mērķus – ierobežot šobrīd nekontrolēto Covid-19 izplatību pasaulē, uz laiku apturēt ierasto uzņēmējdarbību un krīzei beidzoties, iziet no šīs situācijas ar iespējami mazākām negatīvajām sekām.

Ko Eiropas valstis dara jau šobrīd domājot par krīzes ekonomisko seku mazināšanu?

Latvijas valdība šobrīd vēl tikai vērtē iespējamos atbalsta pasākumus uzņēmējiem krīzes pārvarēšanai. Tāpat kā Latvija vērtē ieviešamos ārkārtas pasākumus, ņemot piemēru no citam Eiropas valstīm, šobrīd ir arī piemērots brīdis, lai apskatītu, kādus atbalsta pasākumus Eiropas valstis ievieš, lai ne tikai ierobežotu  Covid-19 vīrusa izplatību, bet arī uz ārkārtas laiku palīdzētu uzņēmējiem uz laiku apturēt savu biznesu, nepakļaujot virkni tautsaimniecības nozaru nekontrolētai iznīcināšanai.

Dānijas valdība ir viena no pirmajām, ka līdztekus ārkārtas situācijas piespiedu ierobežošanas līdzekļiem ir sagatavojusi atbalsta plānu vietējiem uzņēmējiem ar mērķi mazināt negatīvās finanšu sekas, kuras rada biznesa apturēšana. Viens no atbalsta mehānismiem, lai novērstu masveida darbinieku atlaišanu ir darbinieku algu līdzfinansēšana. Laika periodā no 9.marta līdz 9.jūnijam valsts piedāvā līdzfinansēt 75% no darbinieku algām, kuriem ārkārtas pasākumu dēļ jāatrodas dīkstāvē. Tāpat, ja krīzes periodā uzņēmumu apgrozījums kritīsies par vairāk kā 50%, uzņēmumiem būs iespējams saņemt kredītus bankās ar 70% valsts galvojumu. Tāpat Dānijas valdība ir piešķīrusi 12 milj. EUR, lai kompensētu pasākumu atcelšanas izdevumus organizatoriem par tiem pasākumiem, kur plānots piedalīties vairāk nekā 1000 cilvēkiem.

Zviedrijas valdība ir piešķīrusi 31 miljardu eiro uzņēmējdarbības atbalstīšanai kā vienu no mehānismiem nosakot, ka valsts un darba devējs uz pusēm sedz to darbinieku atalgojumus, kuri krīzes laikā ir spiesti atrasties dīkstāvē, darbiniekam saņemot 90% no līdzšinējā atalgojuma.

Līdzīgu atbalstu piedāvā arī Nīderlandes valdība, uzņēmumiem, kas nodarbina līdz 250 cilvēkiem, nodrošinot 75% valsts garantiju aizdevumu saņemšanai vai kredītlimitu palielināšanai. Vēl kāds ieviestais atbalsta mehānisms ir “nodokļu brīvdienas” – uzņēmējam vēršoties nodokļu administrācijā un pamatojot kādā veidā ārkārtas situācija ir ietekmējusi uzņēmuma darbību, būs iespējams uz laiku atlikt visa veida nodokļu maksājumus, kā arī muitas nodevu maksājumu un par to kavējumu netiks piemērotas soda sankcijas. Arī tad, ja uzņēmuma darba apjoms kritīsies par 20%, uzņēmums varēs pieteikties uz valsts atbalstu darbinieku algu maksājumos un uzņēmums nespēs pats nodrošināt darbinieku dīkstāves apmaksāšanu.

Lietuva un Igaunija šobrīd nav pieņēmusi konkrētus plānus uzņēmējdarbības atbalstam, kas varētu būt skaidrojams ar straujo notikumu attīstību un administratīvo un valdību noslodzi pēdējās dienās, primāri visus spēkus veltot medicīnas aprūpei, kā arī Lietuvai slēdzot robežas un Igaunijai faktiski zaudējot kontroli pār Covid-19 vīrusa izplatību. Igaunija šobrīd ir pieņēmusi lēmumu par 1 miljarda piešķiršanu uzņēmējdarbības atbalstam, Lietuva ir atvieglojusi publisko iepirkumu veikšanu ārkārtas apstākļiem nepieciešamo preču iegādei un vel lems par nodokļu piemērošanu krīzes apstākļos.

Francija, Vācija, Šveice, Itālija šobrīd primāri visus spēkus veltī vīrusa izplatības ierobežošanai un medicīnas aprūpes kapacitātes uzturēšanai, tomēr katra no tām ir lēmusi par finansējuma piešķiršanu uzņēmējdarbības atbalstam – Vācijas ir atvēlējusi 550 miljardus eiro, Šveice – 10 miljardus Šveices franku, Francija – 14 miljardus eiro, Itālija – 7,5 miljardus eiro.

Kādi ir Latvijas plāni uzņēmējdarbības atbalstam?

Ministru prezidenta uzdevumā ir izveidota un finanšu ministra vadība darbojas valdības vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kura paredzēta uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu plāna izstrādei, ekonomiskā šoka un ilgtermiņa ietekmes uz ekonomiku mazināšanai.

Vadības grupa pirmajā sanāksmē 16.martā konceptuāli vienojās par darbu pie šādu sākotnēja atbalsta instrumentu izstrādes:

  • Kredītu garantijas, lai uzņēmumam, kas sastapies ar īslaicīgām naudas plūsmas problēmām, līdz situācijas atrisināšanai būtu iespēja atlikt pamatsummas maksājumu. Šādu atbalsta programmu nodrošinās attīstības finanšu institūcija Altum;
  • Nodokļu maksājumu atlikšana uz 3 gadiem;
  • Pagaidu valsts atbalsts darba nespējas lapas apmaksas nodrošināšanā;
  • Vienošanās panākšana starp valdību, darba devējiem un arodbiedrību, kas paredzētu pagaidu mehānismu atļaujot darbiniekus vienkāršotā veidā nosūtīt bezalgas atvaļinājumā. Šiem darbiniekiem bankas uz laiku iesaldētu kredītmaksājumus un citas saistības.

Jāatzīst, ka uzteicama ir valdības aktīvā rīcība jau šobrīd uzsākot darbu pie uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu radīšanas, jo jau šobrīd redzams, ka dažās nedēļās un pat dienās ir redzamas ekonomiskās sekas, kuras izraisījuši ārkārtējie apstākļi. Ir saprotams, ka pirmās prioritātes ir veselības aprūpe un tūlītēji preventīvi pasākumi, bez kuriem situācija var kļūt nekontrolējama. Tomēr vienlaikus, kamēr Latvijas situācija to atļauj, ir jāatvēl resursi un jāpieliek pūles, lai jau preventīvi novērstu iespējamu ilgtermiņa krīzes iespaidu uz Latvijas ekonomiku un negatīvo aspektu radītās sekas iespējami mazinātu, sabalansējot finansiālos ieguldījumus krīzes kontrolēšanai starp publisko budžetu un privātajiem resursiem.

Kam šobrīd uzņēmējam pievērst uzmanību?

Nodarbinātības jautājumi

Lai gan ir nozares, kuru biznesu šobrīd Latvijā vēl maz skar ārkārtas apstākļi, tomēr šā brīža attīstība šobrīd ir grūti prognozējama. Ikvienam uzņēmum šobrīd ir vērts izvērtēt kā krīze varētu ietekmēt ierasto uzņēmuma ikdienu. Pat, ja uzņēmums šobrīd neizjūt pārmaiņas savā komercdarbībā, jāņem vērā, ka neiemērojot piesardzības pasākumus var tikt apdraudēta kaut vai uzņēmuma darba spēka kapacitāte. Protams, viens no pirmajiem jautājumiem, kas tiek aktualizēts nonākot krīzes apstākļos, ir nodarbinātība. Ja uzņēmumā ievērojams skaits darbinieku kļūs darbnespējīgi, tas radīs ne tikai izmaksas darba devējam, bet arī apdraudēs uzņēmuma ražošanas procesus un ikdienas darbu. Ja uzņēmums saskarsies ar nepieciešamību samazināt darbinieku skaitu vai ar dīkstāvi, svarīgi būs ievērot precīzus noteikumus, pēc kuriem darba attiecības izbeigt vai rast īstermiņa risinājumu, vienojoties ar darbiniekiem par savstarpēju sadarbību krīzes pārvarēšanai.

Attiecības ar sadarbības partneriem

Jebkura uzņēmuma ikdienas darbība ir atkarīga no veiksmīgas sadarbības ar saviem partneriem - nepieciešamo preču un pakalpojumu piegādātajiem. Šāda sadarbība lielākoties norit uz līgumu pamata, pusēm pašām vienojoties par sadarbības noteikumiem. Šobrīd Eiropas valstu piemērotie ārkārtas pasākumi radikāli ietekmē brīvu preču un pakalpojumu kustību, līdz ar ko var rasties problemātiskas situācijas iepriekš ierastajā sadarbības vidē. Attiecīgi var rasties jautājums, kā rīkoties, ja ierastā sadarbība tiek kavēta vai pat ir neiespējama un vai šie apstākļi būs uzskatāmi par force majeure, jeb nepārvaramu varu, kas attaisno un zināmā mēra pieļauj uzņemto saistību neizpildi. Uzņēmējam tāpat ieteicams izvērtēt alternatīvas savu saistību izpildei pret klientiem un sadarbībai ar piegādātājiem, no kuriem atkarīga uzņēmuma pamata darbība. Stājoties līgumattiecībās šajos apstākļos, ieteicams jau tagad līgumā paredzēt kā puses rīkosies gadījumā, ja tiks pieņemti jauni mēri, kas ierobežos iecerēto sadarbību.

Biznesa/saistību restrukturizācija

Visbeidzot – jebkura ekonomiskā krīze iepriekš pilnīgi neprognozējamos un neparedzētos apstākļos var rezultēties nepieciešamībā izvērtēt uzņēmuma maksātspēju, ieņēmumus un izdevumus, optimizējot tos un pielāgojot krīzes situācijas pārvarēšanai. Pasivitāte šāda gadījumā var maksāt dārgi, līdz ar ko, jau laikus ieteicams apzināt uzņēmuma finanšu iespējas un pielāgot tās uzņēmuma vajadzībām. Nereti, uzņēmuma ierastās darbības un gadu laikā pieņemto ieradumu analīzi visobjektīvāk var veikt tikai neatkarīgs eksperts ar auditora vai revidenta pieredzi, iesakot nepieciešamās izmaiņas uzņēmuma finanšu pārvaldībā. Arī lieli uzņēmumi ar atpazīstamiem vārdiem, tādi kā Lido, Putnu fabrika Ķekava, Taka SPA, Steiku Haoss, u.c. ir nonākuši pie zināmiem finanšu izaicinājumiem, taču ar detalizētu uzņēmuma korporatīvo finanšu pārvaldības analīzi, nonākot pie veicamajiem restrukturizācijas pasākumiem, ir sevi pasargājuši no nekontrolētas un neprognozējamas ekonomiskās lejupslīdes.

Ārkārtas situācija, kas tik neilgā laikā ir pilnībā pārveidojusi ierasto biznesa vidi Eiropā un visā pasaulē, prasa tūlītēju un izlēmīgu rīcību gan valdību līmenī, gan pašu uzņēmumu pārvaldības līmenī. Lielai daļai Latvijas uzņēmēju nāksies veikt gan neatliekamus pasākumus tūlītējai uzņēmuma darbības pielāgošanai krīzes apstākļiem rūpīgi sekojot līdzi dinamiskajai notikumu attīstībai Latvija un Eiropā. Tāpat ikvienam uzņēmumam nāksies izstrādāt rīcības plānu krīzes pārvarēšanai un tās atstāto seku mazināšanai.

 

Mēs aktīvi sekosim līdzi Latvijas un globālās situācijas attīstībai un turpināsim informēsim par visiem jaunumiem, kas var skart Latvijas uzņēmējus šajā ārkārtas situācijā.