Publikācija:

DB | Eiropā pret virsstundām izturas dažādi

28 marts 2019

Virsstundu darba apmaksas regulējums ir ļoti atšķirīgs, ekonomiski spēcīgākajās valstīs to risina darba līgumos, savukārt bijušajās sociālisma zemēs - ar likumiem. To rāda ZAB BDO Law pētījums.

Proti, Zviedrijā, Vācijā, Dānijā, Lielbritānijā darba devējam nav pienākuma paaugstināt samaksu par virsstundu darbu, bet tas tiek atrunāts darba līgumā, savukārt Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, arī Somijā ir salīdzinoši striktas normatīvo aktu prasības attiecībā uz virsstundu darba samaksu. «Dati rāda unikālu ainu, kuras saknes meklējamas 50 gadu tālā pagātnē, kad Eiropa bija sadalīta nosacīti sociālistiskajā Austrumeiropā un kapitālistiskajā Rietumeiropā, turklāt Ziemeļvalstis - Zviedrija, Dānija, arī Somija un Norvēģija veidoja salīdzinoši sociālistiskas normas attiecībā uz darbiniekiem, kas bija sava veida atbilde uz PSRS deklarētajām darba ņēmēju tiesībām,» stāsta ZAB BDO Law partneris Jānis Zelmenis.

Viņš atzīst, ka vairākās kapitālistiskajās valstīs ir daudz stingrākas prasības attiecībā uz virsstundu darba laiku nekā valstīs, kur pirms vairākām desmitgadēm dzīvoja «sociālismā». «Vācijā un Dānijā darbiniekam atļauto virsstundu skaits ir mazāks, nekā to pieļauj Latvijā,» savu piemēru pamato J. Zelmenis. Turklāt šajās valstīs arī darba algas ir ievērojami augstākas, nekā tās ir Latvijā. «Latvijas parlamentāriešu nu jau faktiski ceturtajā lasījumā skatītie grozījumi savā ziņā ir solis ceļā uz šo ārvalstu pieredzes pārņemšanu,» situāciju analizē J. Zelmenis.

Virsstundu limiti

Pētījums rāda situāciju, kad daudzās valstīs ir ieviesti virsstundu darba maksimālie limiti. «Pirmajā brīdī šķiet, ka kapitālistiskās valstis tikai pēc nosaukuma ir tādas, jo virsstundu darba ierobežojumi vairāk atbilst sociālismam nekā kapitālismam,» norāda J. Zelmenis. Viņš gan atzīst, ka normatīvos ierakstītie ierobežojumi varot būt arī tādi, kuri praksē diemžēl nereti netiek izpildīti. «Tas, ka pret attiecīgās valsts pavalstnieku virsstundu limiti netiek pārkāpti, būtu tikai loģiski, savukārt šaubos, vai pret darba meklētājiem un imigrantiem no trešajām valstīm, un jo īpaši, ja viņi nezina vietējo valodu, skrupulozi ievēro virsstundu darba limitus,» piemetina J. Zelmenis. Savas specifiskās nianses ir arī Latvijā, piemēram, medicīnā, kur dakteri nostrādā savu maiņu medicīnas iestādē un pēc tam dodas uz citu poliklīniku, rezultātā 40 darba stundu nedēļas vietā strādā pat vairāk kā 50 stundas, jo citādāk izdzīvošanai nepieciešamās naudas ir par maz. J. Zelmenis atgādina, ka saskaņā ar Darba likumu virsstundas var strādāt, ja to paredz starp darba devēju un darbinieku savstarpēji noslēgta vienošanās. Bet jautājums ir - cik daudz darba devēju «palūdz», lai darbinieks izdara papildu darbu.

Viena virsstunda dienā

J. Zelmenis vērš uzmanību, ka daudzās valstīs ir noteikts, ka vidēji vienā dienā var strādāt mazāk par vienu virsstundu, dažās valstīs pat ne tik daudz. «Vesels, nepārstrādājies un ar dzīvi apmierināts darbinieks vienmēr pret darba devēju būs lojālāks nekā pārstrādājies, slims un mūžīgi nomākts strādnieks,» uz jautājumu, kāpēc kapitālisma citadelēs šobrīd ir ļoti strikti virsstundu limiti, atbild J. Zelmenis. Viņš arī atgādina, ka ļoti viegli pāri robežām plūst kapitāls, nedaudz smagnējāk - preces un pakalpojumi, bet ļoti grūti valstu robežas ir pārvarēt darbaspēkam. «Jā, ES iekšienē ir brīva darbaspēka kustība, taču pamēģiniet uz ES atvest darbiniekus, piemēram, no Pakistānas vai Indonēzijas. Jā, pirms dažiem gadiem bija tā dēvētā bēgļu krīze, taču tā vēl nav bijis, ka uz ārējām robežām jauni vīrieši tiek ielaisti bez jebkāda filtra. Nenoliedzami, ka tas radīja darbaspēka resursu pieplūdumu vecajās ES dalībvalstīs (darbaspēks no jaunajām ES dalībvalstīm jau sāka izlept un prasīt augstāku darba algu) un vienlaikus šie cilvēki nekurnēja ne par algu (kas mazāka nekā vietējiem), ne par virsstundām, ne par tā dēvēto netīro darbu, kaut arī daļa vēlējās vienkārši skaistu dzīvi ar labiem pabalstiem,» analizē J. Zelmenis.

INFORMĀCIJAI

Plāno pielikt punktu

Šodien Saeimā plānots izskatīt grozījumus Darba likumā, kuru Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija nodevis otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. Pēc vētrainām diskusijām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tika atbalstīta redakcija, kura paredz, ka virsstundu apmaksas samazināšanu no pašreizējiem 100% līdz 50% baudīs tās nozares, kuras noslēgušas ģenerālvienošanos par būtisku - vismaz 50% - minimālās algas palielinājumu. Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nebūs noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Patlabarī par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Atbildīgajā komisijā atbalstu neguva Saeimas deputāta Armanda Krauzes piedāvātais risinājums, ka darbinieks par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs normālā darba laika, saņem piemaksu ne mazāk kā 50% apmērā, bet par katru nākamo virsstundu -ne mazāk kā 100%. Savukārt, ja darbiniekam noteikta summētā darba laika uzskaite un pārskata periods ir viens mēnesis, tad darbinieks, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām 20 virsstundām, kas veiktas virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, saņem piemaksu ne mazāk kā 50% apmērā, bet par katru nākamo virsstundu - ne mazāk kā 100%, savukārt par darbu svētku dienā piemaksa ne mazāka par 100%.

Lasi pilnu rakstu PDF, Eiropā pret virsstundām izturas dažādi, Ķirsons, 27.03.2019