Publikācija:

DB | PVN paaugstināšana arvien vilinoša, bet riskanta

02 februāris 2017

Vairāki DB aptaujātie atzinīgi vērtē deputātu vēlmi iztaujāt uzņēmēju un nodokļu ekspertu par esošo nodokļu sistēmu, jo īpaši tāpēc, ka pašlaik tapšanas stadijā ir jaunā nodokļu politikas stratēģija, kura būtu jāizstrādā līdz šā gada 1. aprīlim. Vēl gan nav iespējams prognozēt, kāda varētu būt šī stratēģija, jo interešu grupā ir atšķirīgi skatījumi uz daudzām fundamentālām nostādnēm. Tā kā Māra Kučinska valdības deklarācijā par iecerēto darbību ierakstīts: «Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu un kapitāla pieaugumu, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu», tas tiek uzskatīts kā savdabīgs indikators virzienā uz PVN paaugstināšanu, taču komplektā ar darbaspēka nodokļu (IIN un valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas) samazināšanu.

Vairākas nozīmes 
«Nodokļu politikai ir vairākas šķautnes – valsts un pašvaldību maka piepildīšana, sociālās nevienlīdzības mazināšana, bet es uzskatu, ka tā ir jāvērtē no tautsaimniecības stimulēšanas skatu punkta,» saka J. Zelmenis. Viņš uzskata, ka nodokļu politikai nevar pieiet no «slaucēja» pozīcijām – vajag viena piena spaiņa vietā no govs izslaukt divus, jo rezultātā nebūs vispār no kā slaukt. «Valsts budžetā nauda rodas no biznesa, un no tā ir atkarīgas gan darba vietas, gan nauda, ko novirzīt veselībai, izglītībai, infrastruktūrai un citām valstiski svarīgām jomām,» uzsver J. Zelmenis. Viņš atgādina: ja bizness «nevairojas», tad arī uz lielākiem nodokļu ieņēmumiem nevar cerēt. «Cik izmaksā viens bezdarbnieks Latvijas valstij? Daudz vai maz? Bet var rēķināt arī citādi, ja bezdarbnieks valstij rada kaut vai vienu eiro izdevumus, tad labāk, ka viņš darbojas kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs un no valsts neko neprasa, un ja vēl samaksā kaut vai dažus eiro, tad tas ir jārēķina kā ieguvums,» rēķina J. Zelmenis. Viņš atzīst, ka Latvijas iekšējais tirgus ir pārāk mazs, turklāt nepārtrauktā depopulācija un nabadzība kā vienīgo risinājumu iezīmē augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportu, piemēram, ārvalstu iedzīvotājiem nodrošinot veselības aprūpi. «Paskatieties cik šeit jau ārzemniekiem tiek sniegti medicīniskie pakalpojumi, un šo eksporta potenciālu varam tikai vairot, bet ārvalstu pacientiem taču vajag arī, kur dzīvot (viesnīcas, viesu mājas), viņi grib arī ēst un, galu galā, varbūt pat atvērt savus kontus Latvijā reģistrētajās bankās,» uz vienu no perspektīvākajām pakalpojumu eksporta jomām norāda J. Zelmenis.

«Dāvana» visvājākajiem 
«Tas būtu sitiens tieši tiem, kuriem ir vismazākais ienākumu līmenis,» uz Saeimas deputāta Gundara Daudzes jautājumu par iespēju veselības aprūpes finansējumu palielināt, izmantojot PVN pamatlikmes paaugstināšanu, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ideja par to, ka tas, kurš vairāk patērē (pērk), maksā vairāk tieši patēriņa nodokļos, nav nepareiza, taču Latvijas apstākļos aptuveni 300 tūkst. strādājošo mēneša ienākums ir minimālās algas vai vēl zemākā līmenī, tāpēc PVN paaugstināšana vissāpīgāk izjutīs tie, kas ir vismazāk aizsargāti. «Vai politiķi ir gatavi pirmsvēlēšanu laikā pieņemt lēmumu par PVN paaugstināšanu un «norakstīt» savu politisko karjeru?» retoriski jautā J. Zelmenis. Viņš arī neredz pamatu atbalstīt ideju par īpašu veselības apdrošināšanas maksājuma ieviešanu. Savukārt Saeimas deputātam Jānim Klaužam nav pārliecības par veselībā iepumpētās naudas atdevi šo pakalpojumu kvalitātē, jo pašlaik šī joma esot salīdzināma ar melno caurumu, kur pazūd nauda. Nodokļu eksperts kā primāro valsts ieguldījumu jomu redz izglītību, jo izglītoti cilvēki rada ne tikai savus uzņēmumus, bet arī darba vietas un nodokļus valstij.

Diferenciācijas strupceļš 
J. Zelmenis arī kritiski izsakās par sociālās nevienlīdzības mazināšanai pieņemto mehānismu – diferencētā, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma kārtību. «Mazās algas saņēmējam piecītis ir vajadzīgs uzreiz, nevis viņš to visu gadu «uzkrāj» un, lai saņemtu, vēl aizpilda iedzīvotāju ienākuma deklarāciju un iesniedz VID. Ilgi, sarežģīti, grūti saprotami, vienai lielai daļai tas būs pārāk apgrūtinoši, un viņi nemaz šo 13 algu neprasīs,» prognozē J. Zelmenis. Viņš neatbalsta arī diferencētā IIN ieviešanu: «No kādas summas Latvijā piemērosim paaugstināto IIN likmi? No 350 vai 420 eiro, jo tā dēvēto lielo algu saņēmēju skaits ir niecīgs, lai no tiem varētu iekasēt tik daudz, lai valsts apetīte būtu remdēta». Viņš aicina valsts pārvaldi rīkoties nevis kā slaucējiem, bet gan kā rūpīgiem ganāmpulka saimniekiem, lai palielinātu šo «govju» skaitu un kopumā tās pienu (nodokļus) dotu vairāk. «Valsts pārvaldei ir milzīgs spēks, un tāpēc valsts pārvaldē strādājošajiem ir jāatbalsta tas pats medicīnas, izglītības un citu pakalpojumu eksports, jo tas ir vienīgais risinājums, lai Latvijas tautsaimniecība augtu,» viņš uzsver. Viņaprāt, nodokļu politika ir jāskata tikai caur tautsaimniecības – ekonomiskās aktivitātes stimulēšanu.

Svarīgie aspekti 
«Uzņēmēji ir kategoriski pret PVN likmes palielināšanu, kaut arī tas tiek saistīts ar cēlu mērķi – papildus naudu veselības aprūpei,» pauž LTRK viceprezidente Lienīte Caune. Viņa norāda, ka veselības aprūpes sistēmā vispirms ir jāsaprot, cik kas maksā, un tad var tālāk risināt jautājumu par finansējumu. «PVN likmes palielināšanu varētu atbalstīt tikai pie viena nosacījuma – tiek samazināts darabspēku nodokļu slogs (likmes), kas jau ir ierakstīts šīs valdības deklarācijā,» viņa saka un steidz piemetināt, ka pašlaik jaunās nodokļu startēģijas izstrādes kontekstā iespējami jebkādi pagriezieni, bet ar ko tas beigsies, vēl neesot iespējams prognozēt. 
DB jau vairākkārt rakstījis, ka jaunās nodokļu politikas kontekstā ir jautājums par to, ieviest vai neieviest Latvijā arī reinvestētās peļņas nodokļa atlaidi. Šādai idejai ir gan ieguvumi (nav UIN avansa maksājumu, un tos maksā tikai tad, kad izņem dividendes), gan blaknes (cita ar UIN apliekamā bāze, augstāka – iespējams 20% pašreizējo 15% vietā). Tāpat ir diskusijas par to, kādai jābūt IIN likmei, saņemot dividendes (iespējams, tā varētu būt 20% pašreizējo 10% vietā). Aplūkota arī ideja par IIN diferencēšanu.