Publikācija:

Jurista Vārds | Marija Šarapova un meldonija skandāls

16 augusts 2016

Pāvels Tjuševs, zvērināta advokāta palīgs birojā "BDO LAW"

M. Šarapova šo lēmumu ir pārsūdzējusi Starptautiskajā sporta arbitrāžas tiesā (turpmāk -CAS),3 prasot ITF tiesas lēmumu par divu gadu diskvalifikāciju atcelt vai vismaz mīkstināt. CAS savu lēmumu paziņos līdz 2016. gada septembrim. Jāņem vērā, ka CAS atbilstoši tās procesuālajiem noteikumiem4 ir "visas tiesības pārskatīt faktus un likumu", kas nozīmē, ka tās apelācijas instance ir pilnvarota izvērtēt ITF tiesas konstatētos faktus un de novo (t.i., no jauna) skatīt iegūtos pierādījumus.

Šajā rakstā analizēta arbitrāžas darbības kritika Šarapovas lietas kontekstā un minētā lēmuma pamatā esošie principi, kas ļāva piespriest sportistei šādu diskvalifikācijas termiņu (gadījumā, ja ITF sniegtais pamatojums tiks uzskatīts par pietiekamu). Raksts aplūko arī sportistes izredzes CAS iesniegtajā apelācijas procesā.

Šarapovas gadījums

Abas pozitīvās M. Šarapovas pārbaudes notika īsi pēc 2016. gada 1. janvāra, kad meldonijs tika iekļauts aizliegto vielu sarakstā. Jāpatur prātā, ka viņa apzinājās, ka bija turpinājusi lietot "Mildronātu" (medikamentu, kura sastāvā tika atklāts meldonijs) Austrālijas atklātā čempionāta laikā janvāri, kad aizliegums jau bija stājies spēkā. Tādēļ uz viņu nebija attiecināms WADA 2016. gada 11. aprīļa paziņojums5 par meldonija izdalīšanās periodu un, konkrēti, skaidrojums par to, ka "lietas izskatīšanas kolēģija varētu pamatoti uzskatīt, [..] ka sportists, par kuru ir zināms, ka viņš vai viņa ir lietojis meldoniju pirms 2016. gada 1. janvāra, varēja arī nenojaust, ka meldonijs joprojām būs atrodams viņa vai viņas organismā 2016. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Šādā gadījumā WADA uzskata, ka nav pamata vainot sportistu pārkāpumā vai nevērībā".

M. Šarapovas aizstāvība bija pamatota ar pieņēmumu, ka viņa nezināja, ka meldonijs ir ticis iekļauts aizliegto vielu sarakstā, un tādēļ attiecīgo antidopinga noteikumu pārkāpusi neapzināti. Savā paziņojumā presei6 drīz pēc pozitīvo pārbaudes rezultātu saņemšanas M. Šarapova uzsvēra, ka viņa uzņemas "pilnu atbildību", bet paskaidroja, ka viņa nezināja par meldonija statusa izmaiņām, kā arī par to, ka "Mildronāts", kurā šī viela tika atrasta, ir "tas pats meldonijs, tikai ar citu nosaukumu".

M. Šarapova atzina, ka viņa ir kaut kādā mērā vainojama notikušajā, tomēr viņa uzturēja argumentu, ka viņas vaina ir nenozīmīga. Tāpat viņa pauda uzskatu, ka ITF "nebija tiesīga" viņu vainot, jo federācija nebija viņu brīdinājusi par meldonija iekļaušanu aizliegto vielu sarakstā. Tam ir īpaši liela nozīme, jo M. Šarapovas gadījumā ITF zināja vai tai būtu vajadzējis zināt, ka viņas pārbaužu rezultāti vairākkārt uzrādījuši meldonija klātbūtni tieši 2015. gadā, kad notika šīs vielas izvērtēšana. Tenisiste arīdzan apgalvoja, ka tiesai jebkurā gadījumā būtu jāievēro samērīguma princips un nebūtu jāpiemēro citas sankcijas papildus diskvalifikācijai, kas stājās spēkā 2016. gada 2. martā.7

Faktiskie apstākļi

M. Šarapova sāka lietot "Mildronātu" 2005. gadā pēc kāda Maskavas ārsta ieteikuma, lai ārstētu "biežu saaukstēšanos, mandeļu problēmas un sāpēs vēdera augšdaļā".8 Saskaņā ar Dr. Skaļnija (Skalny) diagnozi M. Šarapova cieta no dažādiem veselības traucējumiem, kuru dēļ bija nepieciešams stiprināt viņas imūnsistēmu, un tādēļ viņš sportistei izrakstījis aptuveni 18 medikamentus un uztura bagātinātājus, tai skaitā "Mildronātu". Tiesa gan nepārprotami apšaubīja dažu izrakstīto medikamentu pamatotību.9 Vienlaikus tiesa bija spiesta ari atzīt, ka sportiste pati nevar tikt vainota par to, ka ievērojusi Dr. Skaļnija norādījumus, īpaši paturot prātā, ka viņa un viņas tēvs bija uzsvēruši, ka visām ieteiktajām vielām jāatbilst WADA Kodeksam.

Tomēr situācija mainījās 2012. gadā, kad M. Šarapova izvēlējās pārtraukt ievērot Dr. Skaļnija ieteikto režīmu. Šajā brīdī viņa izvēlējās lietot trīs no viņa ieteiktajām vielām, tai skaitā "Mildronātu".10 Šis lēmums tika pieņemts bez mediķu padoma. Turklāt viņa arī pārtrauca ievērot Dr. Skaļnija dotos precīzos norādījumus, tai skaitā (atbilstoši viņas pašas liecībai) pārtrauca lietot "Mildronātu" ilgstošu maču laikā, jo "viņa jutās neērti, liekot mutē tabletes spēļu laikā".

Pārsteidzoši, bet vienīgie cilvēki, kas vispār zināja, ka M. Šarapova turpināja lietot "Mildronātu", bija viņas menedžeris un viņas tēvs.11 Vienīgais izņēmums bija 2015. gadā, kad M. Šarapova konsultējās ar Dr. Sergeju Jasņicki (Sergei Yasnitsky), Krievijas olimpiskās izlases ārstu. Viņa ārstam pastāstīja, ka lieto "Mildronātu", un uz to viņš atbildēja, ka "tā nav problēma".12 Tomēr nav iespējams nebrīnīties par to, ka, izņemot šo sarunu, M. Šarapova regulāri nekonsultējās ar saviem ārstiem par zāļu tālāku lietošanu.

Turklāt sportiste nenorādīja šīs vielas lietošanu nevienā no dopinga pārbaužu veidlapām, ko viņa aizpildīja laikā no 2014. līdz 2016. gadam.13 Šo faktu, kā ari M. Šarapovas skaidrojumu, ka viņa tā rīkojusies, jo domājusi, ka veidlapā prasīts norādīt tikai tos medikamentus vai uztura bagātinātājus, ko viņa lietojusi katru dienu iepriekšējo septiņu dienu laikā, tiesa vērtēja īpaši kritiski. Attiecīgā prasība veidlapā attiecas uz vielām, kas "lietotas pēdējo septiņu dienu laikā", un nosaka, ka sportistam ir jāsniedz sīkāka informācija par laiku, kad tās lietotas. Nav jābrīnās, ka tiesa uzskatīja M. Šarapovas skaidrojumu par nepārliecinošu, īpaši tādēļ, ka vismaz divu veidlapu gadījumā viņa bija lietojusi "Mildronātu" piecas vai sešas reizes iepriekšējo septiņu dienu laikā.14

Sportistes menedžera Aizenbada kunga faktiskā liecība par viņa it kā izmantoto sistēmu, pārbaudot no Dr. Skaļnija režīma mantotās vielas, arīdzan tika noraidīta. Šī liecība iekļāva apgalvojumu, ka viņš parasti pārbaudījis nākamā gada aizliegto vielu sarakstu sava ikgadējā atvaļinājuma laikā novembrī Kārībās. Tomēr saskaņā ar viņa apgalvojumu 2015. gada novembrī atvaļinājums nenotika, jo viņš šķirās no sievas, tādēļ neizdevās doties atpūtā un attiecīgi izskatīt 2016. gada aizliegto vielu sarakstu. Viņa apgalvojums, ka viņam nav pietiekamas sagatavotības, lai izprastu aizliegto vielu saraksta uzbūvi, tika vērtēts, paturot prātā, ka Aizenbada kungs ir kompānijas "IMG" viceprezidents; kā arī to, ka gan viņam, gan M. Šarapovai bija zināms par iespēju konsultēties ar Sieviešu tenisa asociāciju (turpmāk -WTA)15 par to, vai kāda viela ir vai nav aizliegta.

M. Šarapova apstiprināja, ka viņa tiešām nav veikusi nekādas "Mildronāta" statusa pārbaudes ne ITF vietnē (kur 2015. gada decembrī tika publicētas izmaiņas aizliegto vielu sarakstā 2016. gadam), ne ari sazinoties ar WTA. Šāda bezrūpīga attieksme, turklāt no vadošas pasaules līmeņa sporta zvaigznes puses, tika atzīta par neticamu.16

Minētajā kontekstā ITF tiesa secināja, ka 2016. gadā M. Šarapova lietoja "Mildronātu" sava snieguma uzlabošanas nolūkā un apzināti slēpa tā lietošanu no antidopinga iestādēm.17

Galvenie atklājumi

Nolūks

Lai arī tika konstatēts, ka M. Šarapova lietojusi "Mildronātu" snieguma uzlabošanai, viņas gadījumā liela nozīme (un to atzina ITF) ir tam, ka viņa nezināja, ka šī medikamenta lietošana ir antidopinga noteikumu pārkāpums. Šim apstāklim bija nozīme sankciju noteikšanā. Tā kā meldonijs nav īpaša viela,18 Tenisa antidopinga programmas (turpmāk - TADP; kas atbilst WADA Kodeksam) 10.2.1. pants nosaka četru gadu diskvalifikāciju, "ja vien sportists [..] nepierāda, ka antidopinga noteikumu pārkāpums noticis bez attiecīga nolūka". Ja aizliegtās vielas lietotas bez nolūka, minimālais diskvalifikācijas termiņš ir divi gadi.

2015. gada WADA Kodeksa uzmanības centrā ir to sportistu sodīšana, kas aktīvi krāpjas, un TADP 10.2.3. pants skaidro nolūku kā sportistu apzinātu iesaistīšanos tādā rīcībā, kas ir antidopinga noteikumu pārkāpums, vai arī tādu rīcību, par kuru sportisti zina, ka pastāv nopietns risks, ka tā varētu būt antidopinga noteikumu pārkāpums, un nepārprotami ignorē šo risku. M. Šarapovas gadījumā ITF pieņēmums, ka viņa nedomāja, ka "Mildronāts" bija aizliegts, noteica federācijas nostāju, ka sportistei nebija attiecīga nolūka. Lai arī sportistes rīcība tika kritizēta, nevarēja pastāvēt nekāds nolūks apstākļos, kad viņa (subjektīvi) tika turēta neziņā, ka vielas lietošana rada risku. Pat tad, ja viņa "nepārprotami ignorē" ar meldonija lietošanu saistītos riskus, ITF skatījumā, M. Šarapova nezināja, ka šādi riski pastāv. Lai sportists varētu īstenot nolūku, viņam jāzina par šiem riskiem. Tādēļ nolūka pierādīšanai nepietiek ar to, ka sportistam būtu vajadzējis zināt, ka pastāv nozīmīgs risks, un tas šo risku nepārprotami ignorējis.

Interesants arguments būtu veidojies, ja ITF nebūtu pieņēmusi M. Šarapovas apgalvojumu, ka viņa domāja - "Mildronāts" nav aizliegta viela. Skatot šo apstākli atsevišķi, tas, ka sportiste nebija norādījusi "Mildronāta" lietošanu pēc sadarbības izbeigšanas ar Dr. Skaļniju, būtu varējis bez grūtībām kalpot par spēcīgu netiešu pierādījumu tam, ka viņa nojauta par risku esamību. Tomēr lietas apstākļi (un pozitīvo pārbaužu datējums) šķietami noraida šādu iespējamību, pieņemot, ka M. Šarapova būtu gan zinājusi, ka Austrālijas atklātajā čempionātā pārbaudes ir neizbēgamas; ir saprotams, kāpēc ITF pieņēma viņas skaidrojumu, ka viņa nenojauta par pozitīva pārbaudes rezultāta risku.

Vainas vai nolaidības pakāpe 4

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav jābrīnās, ka sportistes centieni pierādīt, ka viņa nav vainojama ievērojamā pārkāpumā vai nolaidībā, neatrada dzirdīgas ausis. Ja viņai būtu izdevies pierādīt, ka uz viņas gadījumu ir attiecināms TADP 10.5. pantā teiktais, tad diskvalifikācijas termiņš varētu tikt samazināts pat uz pusi (kas, kā jau iepriekš norādīts, M. Šarapovas gadījumā bija divi gadi). Šī argumenta vērtējumā tiesa rūpīgi apsvēra "vainas" nozīmi (kas ietver "[..] jebkāda pienākuma neizpildi vai noteiktai situācijai atbilstošas rūpības trūkumu") TADP kontekstā un saistībā ar 1.12. panta spēlētājiem uzliktajiem papildu pienākumiem. Šie pienākumi paredz spēlētāju pienākumus iepazīties (kā ari nodrošināt, ka viņu padomdevēji ir iepazinušies) ar TADP prasībām; zināt, kuras vielas ir aizliegtas, un nodrošināt, ka lietotās vielas un ārstēšana nerada antidopinga noteikumu pārkāpumus. Atbilstoši tiesas norādītajam ir būtiski, ka šie pienākumi ir spēkā papildus stingrajai atbildībai, ko nosaka 2.1. pants un kas, protams, caurauž visu WADA Kodeksu.19

Lai arī M. Šarapova zināmā mērā atzina savu vainu, viņa apgalvoja, ka tam nebija nozīmes, ņemot vērā faktu, "ka ITF netika atbilstoši brīdinājusi Šarapovas kundzi, ka meldonijs ir iekļauts aizliegto vielu sarakstā" un ka ITF zināja vai tai būtu vajadzējis zināt, ka spēlētāja lietoja meldoniju.20 Tiesa tomēr konstatēja, ka izmaiņas aizliegto vielu sarakstā tika publicētas ITF vietnē 2015. gada 7. decembri, saite uz ITF antidopinga vietni tika iekļauta 2015. gada 22. decembrī izsūtītajos e-pastos un ITF vietnē tika publicēts pats aizliegto vielu saraksts. Tādējādi ITF ir izpildījusi savu TADP 3.1.3. pantā noteikto pienākumu spert atbildīgus soļus, lai publiskotu aizliegto vielu saraksta izmaiņas un WADA Kodeksa 4.1. pantā noteikto pienākumu veikt atbilstošus pasākumus, lai publiskotu 2016. gada aizliegto vielu sarakstu. ITF pienākumos neietilpa konkrētu spēlētāju brīdināšana par riskiem.

Tāpat tiesa noraidīja M. Šarapovas argumentu, ka ITF būtu vajadzējis zināt, ka viņa lieto meldoniju. Pirmkārt, rezultāti, kuros bija konstatēts, ka 24 no tenisa spēlētājiem 2015. gadā paņemtajos paraugos atrasts meldonijs, tika iesniegti ITF tikai 2016. gada martā (tas ir, pēc pozitīvo rezultātu saņemšanas). Otrkārt, M. Šarapovas arguments, ka ITF būtu vajadzējis apzināt to spēlētāju vārdus, kuru pārbaudēs iepriekš konstatēts meldonijs, arī tika noraidīts. Katrs šādas informācijas izpaušanas akts no WADA akreditēto laboratoriju puses būtu uzskatīts par spēlētāju tiesību pārkāpumu bez viņu atļaujas. Pirmkārt, WADA Kodeksa 4.5. pantā ietvertie anonimitātes noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā laboratorijas rīkojas ar kontrolējamām vielām (kāds bija arī meldonijs 2015. gada garumā), dod tām tiesības sniegt tikai ziņojumu kopsavilkumus un prasa nodrošināt "striktu sportistu anonimitāti". Otrkārt, jebkādas procedūras, kuru rezultātā ITF būtu ieguvusi konkrētus rezultātus, arīdzan pārkāptu sportistu tiesības uz "jutīgu personas datu konfidencialitāti".21 Visbeidzot, WTA antidopinga piekrišanas veidlapas iekļāva tikai vienošanos ar ITF par tiesībām iegūt individuālos datus no laboratorijām rezultātu apkopošanas nolūkos. Šī vienošanās nevarēja attiekties uz iepriekšējiem M. Šarapovas pārbaužu pozitīvajiem rezultātiem, neradot pret ITF rīcību vērstu kritiku.

Katrā gadījumā pat tad, ja ITF nebūtu atbilstoši noteikumiem publiskojusi izmaiņas aizliegto vielu sarakstā, tas nevarētu mazināt M. Šarapovas vainu. Tā vietā tika uzskatīts, ka "spēlētāja nevar pierādīt, ka viņa izrādīja jelkādu centību, nemaz nerunājot par nepieciešamo piesardzību" un ka "antidopinga iestāžu un viņas komandas turēšana neziņā par to, ka viņa regulāri sacīkšu laikā lietoja "Mildronātu" snieguma uzlabošanai, bija ļoti nopietns pārkāpums no viņas puses attiecībā pret viņas pienākumu ievērot noteikumus".22 Tādēļ nebija nekāda pamata samazināt soda apmēru atbilstoši 10.5. pantam.

Izslēgšanas princips (estoppel) un samērīgums

M. Šarapovas argumenti, ka šo divu pamatojumu -izslēgšanas princips un samērīgums - iespaidā nekāds papildu sods nebūtu piespriežams, arī tika noraidīti.

Vērtējot izslēgšanas principa piemērojamlbu, tiesa lēma, ka ITF neradīja situāciju, kurā spēlētāja nolēma Austrālijas atklātā čempionāta laikā lietot meldoniju. No ITF puses nebija nekāda pamudinājuma, ka viņa var droši lietot šo vielu, un, gluži pretēji, federācija bija izpildījusi savu pienākumu publicēt jauno aizliegto vielu sarakstu.

M. Šarapovas arguments par samērlgumu ietvēra uzskatu, ka tiesas kompetence ļāva samazināt piemērojamā soda apmēru, "ņemot vērā ārkārtējos un unikālos apstākļus"23 un to, ka "jebkāds diskvalifikācijas periods nesamērīgi ietekmētu [viņu], radot viņai ievērojamus ienākumu un sponsoru līdzekļu zaudējumus, kā ari izslēgtu viņu no olimpiskajām spēlēm un nodarītu neatgriezenisku kaitējumu viņas reputācijai".24 Kā jau bija sagaidāms, tiesa noraidīja pieņēmumu, ka pastāv iespējas variēt soda apmēru, pamatojoties uz samērlgumu, apstākļos, kad noteikumu piemērošana šis lietas faktiem neradīja nekādas principiālas problēmas.

Vispārējas rīcības brīvības trūkums tiesas darbībā tika apstiprināts lietā Puerta v ITF.25 Šajā lietā samērīguma princips noteica atbilstoši antidopinga noteikumiem piemērojamā soda samazinājumu. Tomēr, kā uzsvēra kolēģija, šai lietai bija izņēmuma raksturs un samērīguma princips diez vai būtu piemērojams, ja ir "pamats runāt par snieguma uzlabošanas efektu".

Komentārs un apelācijas iespējas

ITF šķīrējtiesas lēmuma 33 lappuses satur detalizētu pierādījumu pārskatu, tai skaitā M. Šarapovas argumentus par labu samazinātam vai nekādam sodam 2015. gada WADA Kodeksa jauno noteikumu kontekstā. Ņemot vērā iegūtos pierādījumus, grūti apstrīdēt izdarītos secinājumus. M. Šarapovas pārstāvji nodēvējuši diskvalifikāciju par "netaisnīgi bargu"26 un izteikušies, ka sportiste tiek padarīta par grēkāzi viņas slavas dēļ. Tomēr tiesas viedoklis bija tāds, ka pēc Dr. Skaļnija noteiktā režīma atmešanas viņa apzināti turpinājusi slepus lietot "Mildronātu" un nav izmantojusi viņai pieejamās iespējas pārbaudīt, vai šis preparāts joprojām bija atļauts. M. Šarapovas rīcība (vismaz atbilstoši sprieduma kopsavilkumā teiktajam) vērtējama kā rupja nolaidība vispārējā stingras atbildības un 1.12. pantā noteiktās spēlētāju papildu atbildības principa ievērošanā.

Tas, protams, nav tas pats, kas apzināta krāpšana, jo tika vispārēji atzīts, ka viņa nezināja vai nedomāja, ka meldonijs bija aizliegts. Tomēr, tā kā sākotnēji sods tika samazināts līdz diviem gadiem, tālāks samazinājums bija praktiski neiespējams. Lai cik lielas būtu CAS pilnvaras soda pārskatīšanā, grūti iedomāties, kā M. Šarapovas vaina varētu tikt vērtēta citādi, nevis kā ievērojama, paturot prātā informācijas slēpšanu (pat no saviem ārstiem) pēc režīma nomaiņas un nespēju pārbaudīt atjaunoto aizliegto vielu sarakstu. Saprotams, ka, lai M. Šarapova panāktu jebkādu soda mīkstināšanu, CAS būtu jānonāk pie pavisam citādiem secinājumiem.

Kā jau iepriekš norādīts, minimālais sods, ko M. Šarapova varēja sagaidīt, bija 12 mēneši, pieņemot, ka viņa atzina, ka ir daļēji vainojama notikušajā (un pieņemot, ka viņas argumenti par samērlgumu vai tiesību izslēgšanu netiek pieņemti). Lai arī nešaubīgi sagaidāms, ka tiks apspriesta viņas 2015. gadā notikusi saruna ar Dr. Jasņicki, kurš acīmredzot aprakstījis "Mildronāta" lietošanu kā "pieļaujamu", kā arī tiks vērtēts, vai informācija par izmaiņām meldonija statusā tika publiskota pienācīgā veidā, ir grūti iedomāties, pat veiksmīgākā scenārija gadījumā, kāds varētu būt pamatojums M. Šarapovas diskvalifikācijas pilnīgai atcelšanai. Lai ari šādas lietas nekad nevar droši paredzēt, tomēr būtu liels pārsteigums, ja pat iejūtīgā CAS kolēģija noteiktu sodu, kas īsāks par 18 mēnešiem.

Tiesiskajā kontekstā, runājot par sportista subjektīvo informētību, kas nosaka, vai tas zināja par iespējamu antidopinga noteikumu pārkāpumu, būtu jāatzīst, ka ir ļoti grūti pierādīt nolūku katrā konkrētā gadījumā. Ar to jāsaprot, ka lietas, kur netiek pieļauts, ka sportists domāja, ka attiecīgā viela nebija aizliegta, un kur nav pieejami fakti, kas to pierāda (kā tas bija šajā lietā), būs ļoti sarežģītas. Tas var raisīt interesantas diskusijas par WADA Kodeksa saturu nākotnē un par to, vai vispār iespējams runāt par vispārīgu nolūku uzlabot personīgo sniegumu, ja paturam prātā sagaidāmā soda līmeni. Patlaban skaidrs ir tikai tas, ka M. Šarapovai priekšā ir grūta cīņa par tiesībām spēlēt tenisu pirms 2018. gada janvāra.

1 Pilns lēmuma teksts pieejams: http://www.itftennis.com/media/231178/231178.pdF.

2 Pasaules Antidopinga aģentūra. Aizliegto vielu un Metožu saraksts 2016. Pieejams: http://list.wada-ama.org/prohibited-all-times/prohibited-substances/.

- Marija Šarapova iesniedz apelāciju Sporta arbitrāžas tiesā (CAS). Preses relīze, pieejama: http://www.tas-cas.org/fileadmin/user_upload/Media_Release_140616.pdf

4 CAS Kodekss. Procesuālie noteikumi. Pieejams: http://www.tas-cas.org/en/ arbitration/code-procedural-rules.html.

5 Pieejams: https://wada-m3in-prod.s3.amazonaws.com/resources/files/wada-2016-04-12-meldonium-notice-en.pdf.

6 Pieejams: http://www.independent.co.uk/sport/tennis/maria-sharapova-fails-drug-test-her-statement-in-full-after-testing-positive-for-meldonium-a6917911.html. 'Turpat, pāra. 6-9.

"Turpat, para. 16. 4 Turpat, para. 21.

10 Turpat, para. 27.

11 Turpat, para. 30 un 32. "Turpat, para. 30.

13 Turpat, para. 48. "Turpat, para. 50.

15 Turpat, para. 52 un 60.

16 Turpat, para. 61. "Turpat, para. 63.

" Saskaņā ar Pasaules Aantidopinga kodeksa 4.2.2. pantu "visas aizliegtās vielas ir uzskatāmas parīpašajām vielām, izņemot anabolisko līdzekļu un hormonu klases vielas, kā arī Aizliegto vielu un metožu sarakstā norādītos stimulējošos līdzekļus, hormonu antagonistus un modulatorus. īpašo vielu kategorijā neiekļauj aizliegtās metodes". "Turpat, para. 76.

20 Turpat, para. 81.

21 Turpat, para. 44.

22 Turpat, para. 90. "Turpat, para. 99. 24 Turpat, para. 102.

23 Puerta v ITF (CAS 2006/A/1025), para 11.7.25.

2e Pieejams: http://www.bbc.com/sport/tennis/36531436.