Publikācija:

Vai briest sabiedrība bez skaidras naudas?

08 maijs 2019

DISKUSIJAS DALĪBNIEKI:

ELĪNA STENGRĒVICA, žurnāla Kapitāls galvenā redaktore; KĀRLIS DANĒVIČS, AS SEB banka valdes loceklis; AINĀRS BEMBERIS, SIA SAP Latvia valdes priekšsēdētājs; DANS TITAVS, SIA Titava laboratorija valdes priekšsēdētājs; IVO KLOTIŅŠ, ZAB Klotiņi & Serģis vadošais partneris, zvērināts advokāts; RENĀTS LOKOMETS, finanšu tehnoloģiju eksperts; NORMUNDS BERGS, AS SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs; ĢIRTS RUNGAINIS, investīciju baņķieris; ĀRIS ŽĪGURS, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs; JURIS BINDE, SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents; JEVGENIJS BELEZJAKS, UniCredit Leasing valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs; JĀNIS CIGUZIS, BDO Law jurists.

Eiropā arvien aktuālākas kļūst diskusijas par skaidras naudas ierobežošanu, jo darījumi ar to identificēti kā viens no lielākajiem ēnu ekonomikas riskiem. Dažas valstis jau drosmīgi paziņojušas, ka gatavas pāriet uz norēķiniem tikai bezskaidrā naudā, tomēr pagaidām tie ir tikai paziņojumi, reāli līdz tam vēl nav nonākts. Vai Latvijas sabiedrība ir gatava skaidras naudas ierobežošanai? Kapitāla diskusiju klubā par Finanšu ministrijas iecerēm ēnu ekonomikas apkarošanā stāsta Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Olga Bogdanova.

1. Finanšu ministrija (FM) rosināja līdz ar šī gada budžetu pieņemt grozījumus likumos, kas ierobežotu skaidras naudas lietošanu darījumos ar nekustamo īpašumu un lietotām automašīnām, kā ari noteikt maksimālo summu, par kādu vispār var tikt slēgti darījumi skaidrā naudā. Saeima atbalstīja tikai ierosinājumu aizliegt tās izmantošanu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos.

2. Skaidras naudas lietošana ir viens no iemesliem, kāpēc turpina pastāvēt ēnu ekonomika, kas savukārt ir iemesls tam, kāpēc mūsu valsts ekonomika neattīstās straujāk.

3. Latvijā ēnu ekonomika ir aptuveni 20% apmērā no IKP. Riskantākās nozares ir būvniecība, kur tā varētu būt līdz pat 35%, pakalpojumi -22,3%, mazumtirdzniecība - 22%, ražošana - 20,3% un vairumtirdzniecība- 13%.

4. Juridisko personu darījumos caurspīdīgums ir diezgan liels. Ja darījumā abas puses ir juridiskās personas, tad abas deklarē darījumu, un Valsts ieņēmumu dienestam ir iespēja ar dažādām metodēm pārbaudīt, vai abu pušu teiktais saskan. Savukārt darījumos starp fiziskām personām nav veidu, kā pārbaudīt un apliecināt vienas puses teikto.

5. Pastāv interesanta statistika: darījumiem skaidrā naudā starp divām juridiskajām personām ir tendence samazināties. Toties darījumiem, kur viena puse ir fiziskā persona, ir tendence pieaugt, turklāt strauji - dažu gadu laikā gandrīz divas reizes. Visdrīzāk šis pieaugums nav veselīgs.

6. Ierobežojumi neattiecas uz skaidras naudas glabāšanu. Cilvēks drīkst glabāt tik daudz, cik vēlas. Ierobežojumi attiecas tikai uz darījumiem.

7. Kā mēs varam palielināt caurskatāmību darījumos? Viens variants - likt fiziskajām personām visu deklarēt, bet tas būtu ļoti liels administratīvais slogs. Otrs - novirzīt naudas plūsmu caur bankām.

8. Piemēram, Nīderlandē ir pienākums deklarēt darījumus vērtslietu tirgotājiem un auto dīleriem. Slovēnijā skaidra nauda darījumos starp juridiskajām personām atļauta līdz 420 eiro, bet fiziskajām personām - līdz 5000 eiro. Eiropā sliekšņi skaidras naudas ierobežošanai ir no 1000 līdz 10 000 eiro.

9. Dažās valstīs eksistē skaidras naudas lietošanas ierobežojumi tikai rezidentiem vai arī ir limiti rezidentiem un nerezidentiem.

Parasti rezidentiem atļautās summas ir mazākas. Tas tiek pamatots ar tūrismu - lai neradītu kaitējumu valsts pievilcīgumam tūristu acīs.

10. Risinājumi atšķiras, un nav vienota viedokļa, kurš no tiem ir labāks. EK pagaidām nav darījusi zināmu, ka gatavotos ieviest vienotu regulējumu visām ES valstīm.

N. BERGS: Kādā veidā šāds formāls aizliegums var novērst situāciju, ka abas puses ir ieinteresētas neuzrādīt patieso naudas summu? Ja mēs vienojamies, ka deklarēsim desmit un vēl desmit atnesīsim skaidrā naudā, tad tā arī notiks neatkarīgi no tā, kas rakstīts likumā.

O. BOGDANOVA: Protams,visu tas neatrisina. Bet pozitīvais efekts būs. Cilvēks,kas naudu dabūjis, kaut kur to tērēs. Un, ja ir deklarēts darījums, varam saprast, vai vērtība ir ticama vai ne.Tiklīdz redzam,ka vērtība ir aizdomīgi augsta vai zema,varam to pārbaudīt.Ja cilvēkam ir lieli tēriņi, -varam konstatēt, ka viņam ir bijuši ienākumi.

R. LOKOMETS: Zviedrijā deklarē,ka no 2020. gada viņi būs cash-less economy [ekonomika bez skaidras naudas]. Vai mums arī ir tāds plāns?

O. BOGDANOVA:Tuvākajā nākotnē Latvijā tas diez vai notiks. Kad vērtējām skaidras naudas ierobežošanu līdz 3000 eiro, redzējām, ka Latvijā,īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, ir tendence izmantot skaidru naudu. Bankas kartes vecumā virs 15 gadiem pie mums izmanto virs 90%. Kamēr būs cilvēki, kas grib izmantot skaidru naudu, valsts nevar pieņemt tik radikālu lēmumu.

N. BERGS: Ja liksim visiem lietot bankas kartes - mēs būsim atkarīgi no elektrības. Šinī brīdī tehnoloģijai nav normāla contingency planning, nav katastrofas scenārija - kas notiek, ja izbeidzas elektrība, kas notiek, ja dominējošajai bankai apstājas posh tīkls. Un, kamēr nav normālas atbildes, mums nekas neies cauri.

J. BELEZJAKS: Vai domājāt ne tikai par sodīšanu, bet arī par motivēšanu? Tie, kas ir negodīgi, ar tiem skaidrs - viņi jāierobežo, lai neizkrāptu no valsts nodokļus. Bet tie, kas ir godīgi un izmanto skaidru naudu, - vai viņus nevajag motivēt, lai sāk lietot bezskaidro? Nevis sodīt par to, ka veic skaidras naudas norēķinus. O. BOGDANOVA: Automātiski sanāk arī motivēšana,jo bezskaidras naudas norēķinos mums ir lielāka drošība - var pārbaudīt, vai pārskaitījums noticis un nauda samaksāta. Skaidras naudas darījumos kaut ko pierādīt ir grūti.

K.DANĒVIČS:Ja runā par ēnu ekonomiku,tad man vairāk patīk doma, ka virs kāda konkrēta ienākumu līmeņa tev ir pašam jāpierāda savu ienākumu legalitāte. Nevis valstij ir jāpierāda, ka tu līdzekļus esi ieguvis finanšu noziegumā, bet tev ir jāspēj pierādīt, ka esi tos godīgi nopelnījis. Tādā gadījumā daudz kas esošajā sistēmā sāktu sakārtoties. Lai sistēma mainītos, manuprāt, vajag kaut ko fundamentālu, citādi mēs tos mazos dzenājam un visi viens otram uz kakla esam, bet lielās zivis dzīvo.

Ģ.RUNGAINIS: Būtībā tas nozīmē deklarāciju. Bet es neticu mūsu VID spējai tikt ar tām galā. Nav vērts ieviest sistēmu, ko nevar realizēt. Visā pasaulē darbojas viena sistēma - tev var būt skaidras naudas tik, cik tu gribi. Tikmēr, kamēr tu ar to nevēlies kaut ko darīt. Aizdodies uz banku un pamēģini iemaksāt miljonu! Paskatīsimies, vai izdosies.Tas pats par nekustamo īpašumu -ja darījumā ir iesaistīts notārs un viņš redz, ka notiek kas nelikumīgs,viņam ir pienākums ziņot; ja ne - iestājas atbildība.Tā viss pamazām sakārtojas. Mēs esam pierobežas valsts, blakus mums ir liela valsts, kurā notiek izsaimniekošana un korupcija, tāpēc skaidrā nauda staigā un staigās, un atradīs savu ceļus. Vienmēr būs cilvēki, kas sniegs pakalpojumus un sīkās preces par skaidru naudu. Lielais jautājums ir - lai par skaidru naudu nevar pirkt nekustamo īpašumu un jaunas luksusa mašīnas. Tas grauj sabiedrības uzticību sistēmai.

J. BiNDE: Jautājums par skaidras naudas parādīšanos apritē. Pilnīgi legāli Darba likums nosaka, ka alga ir jāizmaksā skaidrā naudā.

Un tikai tad, ja noslēdz līgumu, tad drīkst pārskaitīt uz banku. Kā var ierobežot tērēt naudu, ko esmu nopelnījis?

O. BOGDANOVA: Tērēt drīkst. Ja es vēlos nopirkt māju un man ir skaidra nauda.es varu atnākt uz banku un iemaksāt kontā. Nav aizliegts glabāt un tērēt. Tas ir jautājums par to, kā mēs nodrošinām šīs skaidrās naudas kustības izsekošanu. Kad runājam par tās ierobežošanu, viens no argumentiem ir-lauku rajonos nav pat bankomātu. Mūsu sabiedrība nav gatava atteikties no skaidras naudas. Un jāvērtē samērīgums, bet līdz tam mums vēl jāizaug.

J. BELEZJAKS: Varbūt ieviest sistēmu, kurā, norēķinoties ar bezskaidru naudu, cilvēks iegūst 2% tā saucamā cash back. Uzreiz būs motivācija maksāt ar karti. Lai to kompensētu, var, protams, ieviest nodokli par skaidras naudas lietošanu, to pašu 1 vai 2%. Tas atkal mudinās cilvēkus pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem.

O. BOGDANOVA: Lielākais izaicinājums šādām motivējošām iniciatīvām ir tas, ka pirmajā gadā tās veido lietu caurumu budžetā. Protams, pēc tam tās nesīs augļus, bet kādu gadu, divus, trīs ir jādzīvo ar tukšu budžetu. Tāpēc politiķi allaž sākumā atbalsta šādas iniciatīvas, bet pēc detalizētākas izpētes tas tiek atlikts.

Avots: žurnāls Kapitāls, Maijs 2019, PDF