• Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""
Publikācija:

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""

10 augusts 2021

2021. gada 8. jūlijā tika izsludināts likumprojekts par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Likumprojekts paredz precizēt normas saistībā ar lauksaimniecības zemes atsavināšanas ienākuma atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī ieviest vairākus citus precizējumus, kas paplašina esošās normas saistībā ar attaisnoto izdevumu un atvieglojumu piemērošanu. Zemāk ir apkopoti šie likuma grozījumi.

1. Atvieglojumu piemērošana, ievērojot brīvu personu kustību atbilstoši Eiropas Savienības dibināšanas līgumam

Vadoties pēc Ekonomikas Ministrijas rekomendācijām, likumprojekts paredz papildināt likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – IIN likums) ar jaunu 6.1 pantu, kurā tiek noteikti vispārējie nosacījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) piemērošanā iekšzemes nodokļa maksātājiem un Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidentiem. 

Ieviestā IIN likuma 6.1 panta mērķis ir nodrošināt brīvu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību atbilstoši Eiropas Savienības dibināšanas līgumam. IIN likuma 6.1 pants paredz, ka:

1) Latvijas nodokļa maksātāja citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs gūtajiem ienākumiem piemēro tādus pašus nosacījumus kā Latvijā gūtajiem ienākumiem;

2) ārvalstu nodokļu maksātāja, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ja viņš taksācijas gada laikā Latvijā guvis ienākumu, kurš ir lielāks par 75% no visiem kopējiem nerezidenta gūtajiem ienākumiem, ir tiesīgs piemērot nodokļa atbrīvojumus un veikt likumā noteiktos atskaitījumus (neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošām personām, attaisnotos izdevumus, kā arī no taksācijas gada ienākuma atskaitīt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) tādā pašā apmērā kā Latvijas rezidents.

2. Grozījumi par attaisnotajiem izdevumiem

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas, tika ieviesti grozījumi IIN likumā attiecībā uz attaisnotajiem izdevumiem. Šādi likuma grozījumi tika ierosināti, analizējot Valsts ieņēmumu dienesta lietvedībā esošās lietas un tiesu nolēmumus par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošanu attaisnotajiem izdevumiem. Līdz ar to tika secināts, ka pastāv atšķirīga prakse attaisnoto izdevumu piemērošanā, kas izriet no likuma normu interpretācijas.

Lai nodrošinātu viennozīmīgu un nepārprotamu IIN likuma 10. panta 1. daļas 6. punktā ietvertās normas piemērošanu attiecībā uz attaisnotajiem izdevumiem, veicot apdrošināšanas maksājumus, likumprojektā paredzēti šīs normas grozījumi. Grozījumi nosaka, ka apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) ir atzīstami kā attaisnotie izdevumi tikai tad, ja apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātā persona ir pats maksātājs, kā arī noslēgtā dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu (izņemot apdrošinātās personas nāves gadījumu), kā arī citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā apdrošinātajai personai.

Vienlaikus tiek ļauts maksātājam atskaitīt savos attaisnotajos izdevumos apdrošināšanas prēmiju maksājumus arī tad, ja tos veicis tā laulātais. Likumdevēja mērķis, attiecībā uz attaisnotajiem izdevumiem par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem dzīvības apdrošināšanai, ir veicināt nodokļu maksātāju finansiālo nodrošinājumu.

Tā kā praksē tika konstatēts, ka IIN likuma 10. panta 1. daļas 2. punktā un 1.3 daļā noteiktā norma tiek kļūdaini piemērota, un attaisnotie izdevumi par izglītības iegūšanu un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu tiek piemēroti atkārtoti, likumprojektā ir precizēta šī norma, nosakot, ka attaisnotie izdevumi par ģimenes locekļiem ir iekļaujami gada ienākumu deklarācijā tikai tad, ja tie nav iekļauti cita ģimenes locekļa deklarācijā. IIN likuma 10. panta 1.3 daļa tika ieviesta ar mērķi veicināt nodokļu administrēšanas procesa uzlabošanos un noteikt skaidru un vienkāršu IIN tiesību normu piemērošanu.

3. Nerezidenta ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas

Atbilstoši IIN likuma 3. panta 3 daļas 7.1 punktam, nerezidenta ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ir apliekams ar IIN Latvijā. Šobrīd IIN likuma 20. panta 3. daļas 2. punkts nosaka, ka nerezidentam deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad nerezidents saņem šādus ienākumus no fiziskajām personām, kurām nav reģistrēta saimnieciskā darbība.

Likuma anotācijā tiek aprakstīta situācija, kurā kapitāla aktīvu atsavina ārvalstu uzņēmums un ka šobrīd minētā likuma norma nerezidentam neuzliek pienākumu iesniegt IIN deklarāciju. Kā saprotams anotācijas piemērā ir ieviesusies neprecizitāte, jo gadījumā, ja Latvijā esošu nekustamo īpašumu atsavina (pārdod) ārvalstu uzņēmumus, šim uzņēmumam rodas ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekams ienākums nevis IIN. Tādā gadījumā ārvalstu uzņēmums deklarē šo ienākumu patstāvīgi. Līdz ar to anotācijā minētais piemērs varētu arī turpmāk radīt neskaidrības. Likuma esošās redakcijas trūkums ir saistīts ar gadījumiem, kad Latvijā esošu nekustamo īpašumu atsavina (pārdod) nerezidents (fiziska persona) nerezidentam – juridiskai personai, kurai šādā situācijā nav jāietur IIN ienākuma izmaksas brīdī.

Likuma grozījumu mērķis ir novērst minēto nepilnību un nodrošinātu vienveidīgu likuma piemērošanu, tika grozīts IIN likuma 20. panta 3. daļas 2. punkts, kas nosaka nerezidentam pienākumu sniegt deklarāciju visos gadījumos, ja no tā nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

4. IIN sportistu ienākumiem

Patreiz, atbilstoši IIN likuma 15. panta 19.1 daļā noteiktajam, algotā darba ienākumam no profesionālā sporta ir paredzēta 20% IIN likmes piemērošana rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju. Ja ienākuma izmaksas vietā nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, minētajam ienākumu veidam taksācijas gada laikā jāpiemēro 23% IIN likmi.

Likumprojektā ir precizēta šī norma, kas paredz, ka arī taksācijas gada laikā, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no profesionālā sportista algota darba ienākumiem, piemēro 20% IIN likmi. Līdz ar to tiek sasniegts likumdevēja mērķis sniegt nodokļu maksātājiem realizēt savas tiesības bez lieka birokrātiska un administratīva sloga.

5. Ar nodokli neapliekamais ienākums - stipendijas

Saskaņā ar IIN likuma 9. panta 1. daļas 8. punktu no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprinātas biedrības vai nodibinājuma līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets. Lai nodrošinātu stipendijas, ko izmaksā biedrības vai nodibinājumi, piešķiršanas procesa caurskatāmību un novērstu izvairīšanos no IIN maksāšanas likuma grozījumi paredz papildināt 9. pantu ar 6.2 daļu, kas nosaka tiesības Valsts ieņēmumu dienestam vērtēt stipendijas atbilstību stipendijas definīcijai ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī ekonomiskās būtības. Proti, tiek vērtēts vai:

  • pēc būtības netiek izmaksāts cita veida ienākums (algota darba ienākums vai cita veida atlīdzība),
  • biedrība vai nodibinājums (fonds) netiek izmantoti tikai kā starpnieks ienākumu izmaksai konkrētai personai;
  • stipendijas izmaksas līdzekļu avotu.

6. Nomātais personāls

Atbilstoši IIN likuma 10. panta 1. daļas 1. punktam, pirms ienākuma aplikšanas ar IIN no gada apliekamo ienākuma apjoma tiek atskaitīta nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi vai pēc būtības līdzīgi citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu normatīvajos aktos noteiktie maksājumi.

Ņemot vērā apsvērumu, ka IIN aprēķina principiem būtu jābūt vienādiem, t.sk. gadījumos, kad tiek aprēķināts IIN no iznomāta personāla ienākuma, tika veikti grozījumi IIN likuma 17.panta 3. un 4. daļā, kas nosaka, ka IIN aprēķinā tiek ņemtas vērā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pēc būtības līdzīgi citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvajos aktos noteiktie maksājumi, ja to samaksu apliecina ārvalstu nodokļu administrācijas apstiprināts dokuments.

7. IIN aprēķināšanai rezumējošā kārtībā, gūstot dažāda veida ienākumus

Rezumējošā kārtībā aprēķinot IIN, lai korekti noteiktu nodokļa pārmaksas vai piemaksas apmēru ārvalstī gūtajam ienākumam, ienākumam pielīdzinātajam aizdevumam vai tad, ja maksātājam ir jāmaksā nodoklis 50 EUR apmērā no saimnieciskās darbības ienākuma, fiziskai personai ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpaprēķins.

Lai nodrošinātu minētā aprēķina leģitimitāti, likumprojekts paredz, ka, veicot IIN aprēķinu rezumējošā kārtībā, ārvalstī gūtajam ienākumam, ienākumam pielīdzinātajam aizdevumam vai tad, ja maksātājam jāmaksā nodoklis 50 EUR apmērā, piemēro vidējo svērto nodokļa likmi.

Jāvērš uzmanība, ka šādas svērtās nodokļu likmes piemērošana sarežģīs starpvalstu nodokļu konvenciju piemērošanu.

Papildus minētajam administratīvā sloga mazināšanas nolūkā ar likumprojektu noteikts, ka rezumējošā kārtībā aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāiemaksā budžetā tad, ja tā apmērs pārsniedz 1 EUR.

8. Atbrīvojuma piemērošana ienākumam no lauksaimniecības zemes atsavināšanas

Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.7 pantā ietvertajām normām ar IIN neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja ir izpildīti visi šajā pantā ietvertie nosacījumi attiecībā uz lauksaimniecības zemes pircēju un pārdevēju.

Pašlaik spēkā esošais iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējums paredz, ka:

  • atbrīvojumu lauksaimniecības zemes atsavināšanas ienākumam var piemērot tikai tad, ja nekustamā īpašuma objektu kopību neveido ēkas un būves;
  • ja nekustamā īpašuma objektu kopību neveido ēkas un būves, bet to veido arī mežs vai cita zeme, atbrīvojumu piemēro proporcionāli tai zemes platības daļai, kas ir lauksaimniecības zeme.

Dotā atbrīvojuma mērķis ir sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē. Tomēr tādos gadījumos kā piemēram, kad tiek noformēts aizdevums pret nekustamā īpašuma ķīlu (t.s. reversās nomas darījums ar zemes atsavināšanu kredītiestādei un tās atpirkšanas tiesībām lauksaimniekam, starplaikā lauksaimniekam zemi nomājot no kredītiestādes) par atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu  ir jāmaksā IIN (kapitāla pieauguma nodoklis), ja nekustamā īpašuma sastāvā ir ēkas un būves. Neskatoties uz to, ka nākotnē lauksaimnieks šo zemi atpirks, reversās nomas darījuma pirmajā solī notiek zemes atsavināšana un līdz ar to ir maksājams IIN.

Lai sekmētu lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu un minimizētu risku, ka IIN atvieglojums tiek izmantots nodokļa optimizēšanas mērķiem, likumprojektā noteikti 11.7 panta 4. un 5. daļas grozījumi, kas paredz, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir ēkas un būves, mežs vai cita veida zeme (piemēram, purvi, zeme zem ūdeņiem), atbrīvojumu piemēro, ja nekustamā īpašuma atsavinātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sniegtu vērtējumu, kurā norādīta ne tikai nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība, bet arī tirgus vērtība atsevišķai nekustamā īpašuma daļai - lauksaimniecības zemei. Šajā gadījumā IIN atbrīvojuma piemērošanai tiek ņemts vērā uz lauksaimniecības zemi attiecināmās nekustamā īpašuma tirgus vērtības daļas īpatsvars kopējā nekustamā īpašuma tirgus vērtībā.