Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums atsaucīgāku un personalizētu pakalpojumu. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat mūsu sīkdatņu izmantošanai. Lūdzu, izlasiet mūsu PRIVĀTUMA POLITIKU, lai iegūtu plašāku informāciju par mūsu izmantotajām sīkdatnēm un to dzēšanu vai bloķēšanu.
  • Brexit - kas jāņem vērā, norīkojot darbiniekus pārrobežu darbam
Publikācija:

Brexit - kas jāņem vērā, norīkojot darbiniekus pārrobežu darbam

24 marts 2021

Alise Valdemāre , Vecākā juriste |

Vairāk nekā trīs gadus ilgušās sarunas starp Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes (AK) pārstāvjiem pērnā gada nogalē rezultējās ar tā dēvētās Brexit vienošanās jeb Tirdzniecības un sadarbības nolīguma parakstīšanu. Līdztekus tādām jomām kā preču un pakalpojumu tirdzniecība vai digitālā tirdzniecība nolīgums regulē arī nodarbinātības jomu.

Izstāšanās pārejas periods oficiāli nu ir beidzies, tāpēc kopš šī gada 1. janvāra Eiropas Savienības regulējums vairs nav piemērojams Apvienotajā Karalistē, tātad – iedarbību zaudējis arī brīvas darbaspēka kustības princips. Daudziem uzņēmējiem šis apstāklis liek vaicāt, kā Brexit ietekmē nodarbinātības un sociālās aizsardzības regulējumu un kas jāņem vērā, norīkojot darbiniekus pārrobežu darbam Apvienotajā Karalistē un otrādi. 

Zvērinātu advokātu birojs BDO Law sadarbībā ar BDO Legal Community sagatavojis informatīvu materiālu, sniedzot ieskatu 15 Eiropas valstu regulējumā par AK darbinieku nodarbināšanas kārtību.

Prasības, nosūtot Apvienotās Karalistes pilsoņus darba veikšanai uz Latviju

  • Ilglaicīga nodarbinātība 

Brexit pārmaiņas skārušas kārtību, kādā Apvienotās Karalistes pilsoņi var strādāt Latvijā. Piemēram, tiem AK pilsoņiem, kas darbu Latvijā uzsākuši pirms 2020. gada 31. decembra, līdz šī gada 30. jūnijam ir jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāizgatavo jauna uzturēšanās atļauja. 

Sarežģītāka kārtība piemērojama, ierodoties veikt darbu pēc 2021. gada 1. janvāra, kad darbiniekiem saskaņā ar Imigrācijas likuma prasībām ir jāiegūst uzturēšanās atļauja ar tiesībām uz nodarbinātību. 

Jautājumā par piemērojamo likumu darba tiesiskajām attiecībām, ja AK pilsonis veic darbu Latvijā, jānorāda, ka puses vispārīgi var izvēlēties, kuras valsts likumu piemēros. Ja nolemts, ka tiks piemērots Apvienotās Karalistes likumus tas nedrīkst ierobežot Latvijas regulējuma obligāto prasību ievērošanu, piemēram, par atpūtas laiku, darba laiku vai aizsardzību darba vietā. Nevienojoties par piemērojamo regulējumu, visbiežāk tiks piemērots tās valsts likums, kur pamatā tika veikts darbs. 

Brexit ietekmējis arī sociālās aizsardzības regulējumu – personām, kas līdz šim jau strādāja Latvijā, tiesības uz veselības aprūpi, pensijām un citām sociālajām garantijām tiek saglabātas. No 1. janvāra tiem darbiniekiem, kas vismaz 25% darba veiks Latvijā, būs jāveic arī sociālās iemaksas. Jāņem vērā, ka šādā gadījumā darbiniekiem būs nepieciešama arī veselības apdrošināšana. Vecuma pensijas stāžu, kas uzkrāts, strādājot Latvijā, darbinieki varēs pārnest, pieprasot pensiju Apvienotajā Karalistē. 

  • Īslaicīga nodarbinātība

Apzinoties, ka daudziem Latvijas un Apvienotās Karalistes uzņēmumiem arī pēc Brexit noslēguma ir ciešas sadarbības saites, nolīgums paredz virkni izņēmumu, kad Latvijā iespējams uzturēties un strādāt bez vīzas pieprasīšanas. Lai piedalītos konferencēs vai sapulcēs, veiktu apmācības, slēgtu darījumus vai veiktu izpēti, kā arī citos gadījumos, darbiniekam nebūs jāiegūst vīza, ja šo darbu izpildes ilgums nepārsniedz 90 dienas 180 dienu periodā. Ja uzturēšanās laiks ir garāks, nepieciešams iegūt pagaidu uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību.

Vienojoties uz īslaicīgu periodu veikt darbu Latvijā, jāapsver piemērojamā likuma izvēle – izvēloties Latvijas regulējumu, visi strīdi un jautājumi tiks skatīti atbilstoši tam. Jāņem vērā, ka īslaicīgu darba veikšanu varētu interpretēt kā darbinieku nosūtīšanu, tāpēc uz šādu situāciju attieksies darbiniekam labvēlīgākais regulējums, piemēram, par apmaksātu atpūtu, darba laika ilgumu un citiem apsvērumiem. 

Darbinieka īslaicīgas nosūtīšanas gadījumā sociālās iemaksas veicamas Apvienotajā Karalistē – tikai pārsniedzot 24 mēnešu periodu, rodas pienākums veikt maksājumus Latvijā. Lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību, AK pilsoņiem jābūt derīgai Eiropas Veselības apdrošināšanas kartei (EVAK), kura piešķirta laikā, kamēr Apvienotā Karaliste bija ES sastāvā. 

Prasības citviet Eiropā 

BDO Legal Community sagatavotais informatīvais materiāls ļauj noskaidrot, kā dažādās valstīs tiek risinātas Brexit radītās sekas nodarbinātības jomā. Piemēram, Vācijā un Francijā arī nepieciešams saņemt uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību, tomēr Francijā atļaujas izsniegšanu var arī atteikt, ja konkrētajā nozarē konstatējams pārāk augsts bezdarba līmenis. Arī Šveicē Apvienotās Karalistes pilsoņi varēs strādāt, ja tie būs atzīstami par augsti kvalificētiem profesionāļiem un ja darba attiecības ir nozīmīgas kopējo Šveices ekonomisko interešu nodrošināšanai. 

Rezumējot minēto, jāatzīst, ka no 1. janvāra Apvienotās Karalistes pilsoņi, kas nosūtīti darba veikšanai Eiropas valstīs, vairs nebauda tādas brīvas darbaspēka kustības privilēģijas kā ES dalībvalstu pilsoņi, tāpēc nepieciešama gan uzturēšanās atļauja, gan piešķirtas tiesības būt nodarbinātam attiecīgajā valstī, kā arī jāievēro nacionālā imigrācijas regulējuma prasības jautājumos, kas skar sociālo apdrošināšanu, veselības aprūpi, piemērojamo likumu strīdu gadījumos un tiesības kopumā veikt darbu.

Apskatīt BDO Law un BDO Legal Community sagatavoto informatīvo materiālu par 15 Eiropas valstu darbinieku nodarbināšanas kārtību Apvienotajā Karalistē.