Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums atsaucīgāku un personalizētu pakalpojumu. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat mūsu sīkdatņu izmantošanai. Lūdzu, izlasiet mūsu PRIVĀTUMA POLITIKU, lai iegūtu plašāku informāciju par mūsu izmantotajām sīkdatnēm un to dzēšanu vai bloķēšanu.
Publikācija:

Jurista Vārds: Preču zīmju sajaucamas līdzības konstatācija Eiropas Savienības tiesas praksē

05 novembris 2020

Inese Rendeniece , Vecākā juriste |
Stella Kaprāne , Jaunākā juriste |

Preču zīmes eksistē, lai identificētu produktu un pakalpojumu izcelsmes avotu to potenciālajiem klientiem,[1] tādējādi, lai nodrošinātu preču un pakalpojumu atpazīstamību, to asociāciju ar attiecīgo ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju,[2] kā arī radītu noteiktas kvalitātes un reputācijas iespaidu, veicinot patērētāja izvēles izdarīšanu par labu tieši šīm precēm un pakalpojumiem.[3] Preču zīmju aizsardzības jautājumu aktualizējis gan jaunais Preču zīmju likums, gan intelektuālā īpašuma tiesību jomā Eiropas Savienības tiesas praksē pēdējo divu gadu laikā bieži par preču zīmes sajaucamas līdzības konstatāciju spriedumos paustie Eiropas Savienības tiesas secinājumi.

Rakstā īsi aplūkota jaunākā pēdējo divu gadu laikā tapušā Eiropas Savienības tiesas prakse preču zīmju aizsardzības lietās, uzsverot jaunākās Eiropas Savienības tiesas atziņas preču zīmju atšķirtspējas un arī preču zīmju tiesību aizsardzības realizācijas jautājumos 11 Eiropas Savienības tiesas spriedumos, kā arī papildinot šīs atziņas ar Latvijas tiesu prakses secinājumiem minētajā jomā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 16.decembra direktīvas Nr.2015/2436 5.panta pirmā daļa nosaka, ka preču zīmi nereģistrē, vai, ja tā reģistrēta, reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, ja: “tā ir identiska agrākai preču zīmei un preces vai pakalpojumi, kam preču zīme pieteikta vai reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem tiek aizsargāta agrākā preču zīme, [..] tās identiskuma vai līdzības agrākai preču zīmei dēļ un preču zīmju aptverto preču vai pakalpojumu identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja, ka sabiedrība šīs preču zīmes var sajaukt.[4] Minētais ir tā dēvētais preču zīmju relatīvais atteikuma vai neesamības pamats, kas ietverts arī Preču zīmju likuma 7.pantā un turpmākajos pantos (agrākā preču zīme kā relatīvais pamats reģistrācijas atteikumam vai reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu).[5]

1. Attiecībā uz preču zīmju sajaucamas līdzības jēdzienu jaunākajā tiesu praksē Eiropas Savienības tiesa 2020.gada 5.marta spriedumā tā dēvētajā Halloumi lietā secina, ka apzīmējumu sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka ar agrāko preču zīmju aptvertās preces vai pakalpojumi un ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās preces vai pakalpojumi ir no viena un tā paša uzņēmuma vai attiecīgā gadījumā no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.

Minētajā lietā Bulgārijā reģistrēta sabiedrība M. J. Dairies EOOD lūdza EUIPO (European Union Intellectual Property Office jeb Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs) kā Eiropas Savienības preču zīmi reģistrēt vārdisku un grafisku apzīmējumu BBQLOUMI, attiecībā uz Nicas nolīguma 29., 30. un 43.klases precēm un pakalpojumiem. Kipras fonds Foundation for the Protection of the Traditional Cheese of Cyprus named Halloumi iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, norādot uz sajaucamo līdzību ar savu Eiropas Savienības kolektīvu preču zīmi HALLOUMI, kas reģistrēta attiecībā uz Nicas nolīguma 29.klasi. EUIPO noraidīja sūdzību, atzīmējot, ka starp apzīmējumiem nepastāv nekāda sajaukšanas iespēja, un šādu viedokli atbalstīja arī Vispārējā tiesa.[6]

Eiropas Savienības tiesa lietā secina, ka Vispārējā tiesa, vērtējot agrākās preču zīmes HALLOUMI atšķirtspēju un iekļaujot to sajaukšanas iespējas esamības vērtējumā, rīkojusies pareizi, tomēr norādot, ka sajaukšanas iespējas konstatēšanai ir jāizvērtē, vai tas, ka no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa apzīmējumu starpā ir tikai vāja līdzības pakāpe, ir kompensēts tostarp ar faktu, ka preces, kurām preču zīmes tiek lietotas, ir pilnīgi identiskas, tiesai secinot, ka Vispārējā tiesa minēto izvērtējamu nav veikusi.[7] Turklāt, šādu sajaukšanas iespējas izvērtējumu jāveic visaptveroši[8] tieši tiesai, ņemot vērā tiesu praksē atzītos kritērijus, un šis pienākums nevar tikt deleģēts citām personām, tostarp, ekspertiem.[9] Kā iespējamie kritēriji apzīmējumu sajaukšanas iespējas izvērtēšanai var kalpot tādu elementu analīze, kā attiecīgā sabiedrības daļa (patērētāju loks) un patērētāju uzmanības līmenis, agrākās preču zīmes atšķirtspējas līmenis, zīmju līdzības līmenis, preču vai pakalpojumu līdzības līmenis,[10] aplūkojot arī asociatīvo elementu, tas ir, vai, ņemot vērā apzīmējumu elementus, to mērķauditorijai nevar rasties iespaids, ka salīdzināmie apzīmējumi ir saistīti un ir no vienas sērijas.[11]

Tādējādi, apzīmējumu sajaukšana ir potenciālā iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka ar agrāko preču zīmju aptvertās preces vai pakalpojumi un ar reģistrācijai pieteikto apzīmējumu aptvertās preces vai pakalpojumi ir no viena un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, turklāt liela preču zīmes atšķirtspēja var paaugstināt sajaukšanas iespēju, lai arī tā pastāv vājas preču zīmes atšķirtspējas gadījumā.[12]

2. Šāds viedoklis ticis atbalstīts arī citā Eiropas Savienības tiesas spriedumā - 2020.gada 10.jūnija spriedumā lietā ESky Group IP, tiesai nonākot pie secinājuma, ka sajaukšanas iespējas izvērtējumā jāņem vērā, ka līdzīgu preču un pakalpojumu gadījumā sajaukšanas iespēja pastāv, ja konstatējama augsta preču zīmju līdzība, un otrādi – atšķirīgu preču un pakalpojumu gadījumā pietiekama ir arī zemākas pakāpes preču zīmju līdzība, vienlaikus uzsverot, ka apzīmējumu sajaukšanas iespējas izvērtēšanā nevar ņemt vērā tikai vizuālo elementu atšķirības, bet jāanalizē arī fonētiskā un cita veida potenciālā līdzība.[13]

Turklāt, Latvijas tiesu praksē Augstākā tiesa 2018.gada 28.augusta spriedumā lietā Nr. SKC-115/2018 atzinusi, ka vērtējot zīmju sajaukšanas iespēju, ir salīdzināmas ne tikai preces ar precēm un pakalpojumi ar pakalpojumiem, bet arī preces ar pakalpojumiem, ja pastāv saistība vai līdzība starp precēm un šādu preču pārdošanai paredzētajiem pakalpojumiem.[14]

3. Papildus preču zīmju atšķirtspējas izvērtēšanas jautājumus saistībā ar izvērtējumā vērā ņemamajiem elementiem Eiropas Savienības tiesa aplūkojusi arī 2020.gada 4.marta spriedumā lietā Equivalenza Manufactory. Šajā lietā Spānijas uzņēmums iesniedza EUIPO Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz grafisku apzīmējumu Black Label by Equivalenza, melnā krāsā ar baltiem burtiem un taisnstūrveida nošķelta fona, lūdzot reģistrēt preču zīmi Nicas nolīguma 3.klasi. Uzņēmums ITM Entreprises iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, norādot uz sajaucami līdzīgu uzņēmuma agrāk reģistrētu preču zīmi, kas sastāvēja no uzraksta baltā krāsā LABELL uz zilas neregulāras ovālas formas fona. Vispārējā tiesa apmierināja Equivalenza Manufactory prasību un atcēla EUIPO lēmumu, norādot, ka abu uzņēmumu apzīmējumi rada no vizuālā viedokļa atšķirīgu kopējo iespaidu, tiem ir vidēja fonētiskās līdzības pakāpe un ka starp tiem pastāv atšķirības, kas izriet no tā, ka reģistrācijai pieteiktajā apzīmējumā ir vārds “black” un elements “by equivalenza”, secinot, ka minētie apzīmējumi nav līdzīgi.[15]

Eiropas Savienības tiesa norāda, ka, izvērtējot sajaukšanas iespēju apzīmējumu līdzības dēļ, jāizvērtē ne tikai vizuālā, bet arī fonētiskā un konceptuālā līdzība, un, minēto apsvērumu dēļ Eiropas Savienības tiesa atcēla Vispārējās tiesas spriedumu. Papildus tiesa norāda, ka EUIPO Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir vidēja līdzības pakāpe no vizuālā viedokļa, kā arī vidēja fonētiskās līdzības pakāpe un ka šie apzīmējumi ir konceptuāli atšķirīgi, tomēr, konkrētajai sabiedrības daļai ir vidējs uzmanības līmenis un ka ar konfliktējošajiem apzīmējumiem aptvertās preces ir identiskas. Tādējādi, tiesa nonāk pie secinājuma, ka apzīmējumu sajaukšanas iespēja pastāv un EUIPO Apelācijas padomes lēmums ir pamatots.[16]

Tādējādi, jāuzsver, ka atbilstoši tiesu praksei, preču zīmju sajaukšanas iespējas noteikšanai nepieciešams izvērtēt ne tikai vizuālo līdzības aspektu starp abiem strīdus apzīmējumiem, bet arī tajā ietverto vārdu un burtu fonētisko līdzību, un kopējo konceptuālo līdzību.

4. Savukārt lietā Burlington Ltd. Eiropas Savienības tiesas 2020.gada 4.marta spriedumā lietā apskatīti kaitējuma, kas nodarīts ar sajaucami līdzīgu preču zīmi, konstatācijas kritēriji. Minētajā lietā uzņēmums iesniedza pieteikumus par aizsardzības piešķiršanu Eiropas Savienībā attiecībā uz grafiskām melnbaltajām preču zīmēm, kas sastāv no vārda Burlington un melna romba ar divām krusteniskām svītrām tam pāri virs minētā vārda, kā arī uz vārdisku preču zīmi BURLINGTON (Nicas nolīguma 3., 14., 18. un 25. klase). Tulliallan Burlington iesniedza iebildumus par minēto preču zīmju reģistrāciju, atsaucoties uz agrāk reģistrētām sajaucami līdzīgām Tulliallan Burlington īpašumā esošām preču zīmēm – vārdiskām preču zīmēm - BURLINGTON, reģistrētu attiecībā uz Nicas vienošanās 35.-36.klases pakalpojumiem, un BURLINGTON ARCADE, reģistrētu attiecībā uz Nicas nolīguma 35., 36. un 41. klases pakalpojumiem.[17]

Izskatot lietu saistībā ar Tulliallan Burlington apelācijas sūdzībām, Eiropas Savienības tiesa norādīja, ka Vispārējai tiesai bija tiesības vispirms pārbaudīt, vai pastāv iespēja, ka preču zīmju izmantošanas rezultātā netaisnīgi tiks gūts labums no agrāk reģistrēto preču zīmju atšķirtspējas un vai tām tiks nodarīts kaitējums. Tas, vai pastāv kaitējums attiecībā uz preču zīmēm ar reputāciju vai nopietna iespēja, ka šāds kaitējums radīsies nākotnē, jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus faktorus, kuriem ir nozīme konkrētajā lietā, tostarp agrākās preču zīmes reputācijas intensitāti un atšķirtspējas pakāpi, konfliktējošo preču zīmju līdzības pakāpi, kā arī attiecīgo preču un pakalpojumu raksturu un līdzības pakāpi. Kaitējums preču zīmju atšķirtspējai rodas tādēļ, ka tiek vājināta preču zīmes spēja preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta un izmantota, identificēt kā tādus, ko piegādā šīs preču zīmes īpašnieks, jo vēlākās preču zīmes izmantošana izraisa agrākās preču zīmes identitātes un tās ietekmes uz sabiedrības apziņu kliedēšanu.[18]

Tātad, kaitējuma preču zīmju atšķirtspējai iespējamība jāizvērtē, analizējot agrākās preču zīmes reputāciju, abu apzīmējumu potenciālo sajaucamo līdzību, kā arī preču vai pakalpojumu, uz kuriem reģistrētas vai reģistrēšanai pieteiktas preču zīmes, līdzību, kas, iespējams, sajaucami līdzīgai preču zīmei tiekot izmantotai varētu rezultēties agrākās preču zīmes atpazīstamības mazināšanos.

5. Lietā China Construction Bank Eiropas Savienības tiesa 2020.gada 11.jūnija spriedumā detalizēti aplūkojusi preču zīmju atšķirtspējas izvērtēšanas kritērijus. Minētajā lietā Ķīnas uzņēmums lūdza EUIPO reģistrēt Eiropas Savienības melnbaltu grafisku preču zīmi, kas sastāv no burtiem “CCB” un apļveida simbola virs tiem, attiecībā uz Nicas nolīguma 36.klases pakalpojumiem. Francijas Groupement des cartes bancaires iesniedza iebildumus pret reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, balstoties uz agrāk reģistrēto preču zīmi “CB”, kas arī reģistrēta attiecībā uz Nicas nolīguma 36.klases pakalpojumiem, un norādot, ka pastāv apzīmējumu sajaukšanas iespēja.[19]

Eiropas Savienības tiesa, skatot lietu sakarā ar apelācijas sūdzību, secina, ka apzīmējumu līdzības pārbaude ietver apzīmējumu vizuālu, fonētisku un konceptuālu salīdzinājumu, kas ir balstīti uz kopējo iespaidu, rada konkrētās sabiedrības daļas atmiņās, gadījumā, ja agrākajai preču zīmei ir augsta atšķirtspēja tās reputācijas dēļ, taču tas neļauj noteikt, vai preču zīme ir vizuāli, fonētiski un konceptuāli līdzīga reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei. Preču zīmei augsta atšķirtspēja tās reputācijas dēļ konstatējama, ja tā būtiskā konkrētās teritorijas daļā ir pazīstama būtiskai sabiedrības daļai, uz kuru attiecas aptvertās preces vai pakalpojumi. Tomēr, tiesa uzsver, ka ir kļūdaini novērtēt apzīmējumu līdzību atkarībā no agrākās preču zīmes reputācijas, un preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē, ņemot vērā ar preču zīmi preces vai pakalpojumus un ieinteresēto personu uztveri.[20]

Tādējādi, lai noteiktu preču zīmes apzīmējumu sajaucamo līdzību, jāvērtē gan preču zīmju vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības, gan sākotnējās preču zīmes iespējamā atpazīstamība tās reputācijas dēļ, aplūkojot to tirgus daļu, kurā iesaistītas ar preču zīmi saistītās preces, preču zīmes izmantošanas intensitāti, ģeogrāfisko izplatību, kā arī izmantošanas ilgumu un uzņēmuma preču zīmes popularizēšanai veikto investīciju apjomu. Tā kā Vispārējā tiesa šādu pārbaudi lietā nebija veikusi, Eiropas Savienības tiesa minētajā lietā atcēla tās spriedumu.

6. Arī 2019.gada 4.jūlija spriedumā lietā FTI Touristik GmbH Eiropas Savienības tiesa vērtējusi preču zīmju sajaukšanas iespēju. Minētajā lietā bija iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums preču zīmei, kas sastāvēja no melnbalta grafiska apzīmējuma – burtiem “Fl” un sirdsveida simbola attiecībā uz Nicas nolīguma 16.klases precēm, kā arī 39.klases un 43.klases pakalpojumiem. Uzņēmums FTI Touristik GmbH iesniedza iebildumus par preču zīmes reģistrāciju, norādot, ka iepriekš attiecībā uz Nicas nolīguma 16.klases precēm un 39.klases, 41.klases un 43.klases pakalpojumiem tikusi reģistrēta sajaucami līdzīga grafiskā preču zīme “fly.de”, tumši zili burti uz dzeltena, cenas uzlīmes formai līdzīga fona.[21]

Eiropas Savienības tiesa secina, ka sajaukšanas iespējas esamība sabiedrības apziņā ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus faktorus, kuriem ir nozīme konkrētajā lietā, tomēr, grafiskas preču zīmes nosaukumam standarta rakstībā Bulletin des marques de l’Union européenne nav nozīmes fonētiskās apzīmējuma uztveres vērtējuma veikšanā.[22] 

7. Savukārt preču zīmju – krāsu kombinācijas – reģistrēšanu un atšķirtspējas izvērtēšanu Eiropas Savienības tiesa aplūkojusi 2019.gada 29.jūlija spriedumā lietā Red Bull. Lietā Red Bull bija iesniedzis reģistrācijas pieteikumu par preču zīmes – divu krāsu saistītas viena otrai līdzās– zila un sudraba noteiktu Pantone toņu proporcijās aptuveni 50% pret 50%- reģistrāciju, attiecībā uz Nicas nolīguma 32.klases precēm, un vēlāk no Red Bull puses tika iesniegts vēl viens līdzīgs pieteikums. Uzņēmums Optimum Mark iesniedza iebildumus, norādot, ka grafiskajā attēlojumā nav ietverts krāsu sistemātisks salikums, kas tās saista iepriekš noteiktā un nemainīgā veidā, kā arī, ka preču zīmi veidojošo abu krāsu proporcija ir noteikta vien aptuveni, kas var ļaut izmantot daudzas kombinācijas, tādējādi, radot neskaidrības par tās saturu.[23]

Eiropas Savienības tiesa spriedumā secina, ka divu vai vairāku krāsu, kuras ir norādītas abstraktā veidā un bez kontūras, grafiskajā attēlojumā, ir jāietver sistemātisks salikums, kurā attiecīgās krāsas ir saistītas iepriekš noteiktā un pastāvīgā veidā, savukārt, tikai divu vai vairāku krāsu nostatīšanai blakus viena otrai, neizmantojot formu vai kontūru, vai atsaucei uz divām vai vairākām krāsām “visās iespējamās formās” nav precizitātes un nemainīguma īpašību. Pretējā gadījumā tas ļautu izveidot daudzas dažādas kombinācijas, kas patērētājam nedod iespēju uztvert un atcerēties kādu īpašu kombināciju atpazīstamības nodrošināšanai. Tiesa uzsver, ka reģistrējot apzīmējumu, kurš sastāv no krāsu kombinācijas, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai netiktu ierobežota krāsu pieejamība citiem tirgus dalībniekiem, kā arī, tas vien, ka preču zīmes sākotnēji reģistrēja EUIPO, neuzliek EUIPO pienākumu absolūto preču zīmes reģistrācijas atteikumu gadījumā preču zīmes reģistrāciju atzīt par spēkā neesošu.[24]

Tādējādi, kā Eiropas Savienības preču zīmi ir pieļaujams reģistrēt krāsu salikumu abstraktā veidā, taču, šādā gadījumā jāietver sistemātisks salikums, kurā attiecīgās krāsas saistītas nemainīgā veidā un formu vai kontūru, kas šādai preču zīmei nodrošinātu tās nemainīgumu un atpazīstamību patērētāju uztverē, tādējādi nepamatoti neierobežojot krāsu pieejamību citiem tirgus dalībniekiem. Minētais jāņem vērā, reģistrējot Preču zīmju likuma 4.panta otrās daļas 6.punktā noteiktās krāsas preču zīmes, it īpaši tādēļ, ka attiecīgajā pantā noteikts, ka preču zīmi var veidot: “tikai viena noteikta krāsa bez kontūrām (krāsa pati par sevi) vai krāsu salikums bez kontūrām,”[25] tādējādi, šķietami nonākot pretrunā spriedumā paustajām prasībām krāsu kā preču zīmes reģistrācijai.

8. Attiecībā uz praktisko iebildumu izvirzīšanu strīda gadījumā par potenciāli sajaucami līdzīgām preču zīmēm, Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka argumentāciju iebildumu par preču zīmes reģistrāciju pamatošanai, tostarp, par vāju preču zīmes atšķirtspēju, var izteikt ne tikai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības iestādē, bet arī vēlāk procesā tiesā, un šādā gadījumā minētos argumentus nedrīkst atzīt par nepieņemamiem. Šajā lietā Polijas uzņēmums Primart EUIPO iesniedza preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, lūdzot reģistrēt, grafisku preču zīmi, attiecībā uz Nicas nolīguma 30.klases precēm. Apzīmējums sastāvēja no baltiem burtiem PRIMART uz sarkana romba, ar baltu uzrakstu, taču, pret minētā apzīmējuma reģistrāciju iebildumus iesniedza Spānijas uzņēmums. Vispārējā tiesa bija par nepieņemamu atzinusi apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentāciju par vājo agrākās preču zīmes atšķirtspēju, pamatojoties uz to, ka šī argumentācija pirmo reizi tika izvirzīta tikai Vispārējā tiesā.[26]

Tādējādi, atbilstoši Eiropas Savienības tiesas praksei, preču zīmju reģistrācijas strīdos papildus argumentāciju par preču zīmju atšķirtspēju var izteikt ne tikai EUIPO (vai Patentu valdē, ja atziņas attiecinām uz Latvijas preču zīmēm), bet arī jau vēlāk procesā – Eiropas Savienības tiesā (vai Latvijas tiesās, pēc analoģijas, attiecībā uz Latvijas preču zīmēm).

9. Preču zīmju strīdu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu jurisdikcijas noteikšanas jautājums aplūkots Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 5.septembra spriedumā lietā AMS Neve. Minētajā lietā AMS Neve ir Apvienotajā Karalistē dibināta sabiedrība, kas ražo un pārdod audio iekārtas, savukārt, Heritage Audio ir Spānijā dibināta sabiedrība, kas tirgo audio iekārtas. AMS Neve un ar šo uzņēmumu saistītās personas cēla prasību pret Heritage Audio par tai piederošās Eiropas Savienības preču zīmes, kā arī divu Apvienotajā Karalistē reģistrētu preču zīmju pārkāpumu. Prasītājs apgalvoja, ka Heritage Audio esot piedāvājusi pārdošanai AMS Neve preču ar minētā uzņēmuma preču zīmēm imitācijas, ko apliecinot Heritage Audio tīmekļa vietnes un Facebook un Twitter kontu saturs, kā arī citi pierādījumi.[27]

Apvienotās Karalistes Intelektuālā īpašuma un komerclietu tiesa secināja, ka tai nav jurisdikcijas skatīt lietu attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmi, un jurisdikcija ir Spānijas Karalistes tiesai. Eiropas Savienības tiesa lietā norāda, ka, ja atbildētājam ir domicils kādā dalībvalstī, prasītājs ceļ prasību šīs valsts tiesās, kā arī, prasītājs var celt prasību arī tās dalībvalsts tiesās, kurā pārkāpums noticis vai draudējis notikt. Savukārt, ja iespējamā pārkāpuma darbības veido ar elektroniskiem līdzekļiem pausta reklāma un pārdošanas piedāvājumi attiecībā uz precēm, uz kurām bez Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieka piekrišanas ir norādīts šai preču zīmei identisks vai līdzīgs apzīmējums, tad šo valsti var uzskatīt par valsti, kur preču zīmes pārkāpuma fakts ir noticis vai draudējis notikt, neatkarīgi no servera vai preču atrašanās vietas, kā arī, neskatoties uz to, ka trešā persona citā dalībvalstī ir pieņēmusi lēmumus un ir īstenojusi pasākumus saistībā ar šādu elektronisko reklāmu.[28]

Tātad, atbilstoši tiesas secinājumiem, prasītājs preču zīmju strīdā prasību var celt atkarībā no tā, vai prasību par preču zīmes pārkāpumu tas izvēlas celt Eiropas Savienības preču zīmju tiesā atbildētāja dzīvesvietā vai šādā tiesā teritorijā, kurā preču zīmes pārkāpuma fakts ir noticis vai draudējis notikt, turklāt, uz preču vai pakalpojumu mērķauditoriju vērstas reklāmas gadījumā par pārkāpuma vietu var tikt atzīta tā valsts, uz kuras iedzīvotājiem šādi reklāmas paziņojumi tikuši mērķēti.

10. Savukārt, Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 12.septembra spriedumā lietā Stylo & Koton tikuši aplūkoti preču zīmju reģistrācijas pieteikuma ļaunprātīgas iesniegšanas noteikšanas kritēriji. Pamatlietā Turcijas uzņēmums bija iesniedzis EUIPO pieteikumu par grafiskas melnbaltas preču zīmes reģistrāciju, kas sastāvēja no vārdiem Stylo & Koton, kur otrā vārda “o” burti tikuši aizstāti ar četriem apļiem, veidojot stilizētu ziedu simbolus. Pieteikums ticis iesniegts attiecībā uz Nicas nolīguma 25.klases precēm, kā arī 35.klases un 39.klases pakalpojumiem, tomēr, preču zīme tika reģistrēta tikai attiecībā uz 39.klases pakalpojumiem. Par minēto pieteikumu cits – Maltā reģistrēts uzņēmums, iesniedza iebildumus, norādot uz agrāk reģistrētām un potenciāli sajaucami līdzīgām melnbaltām Maltas un Eiropas Savienības preču zīmēm, kas reģistrētas attiecībā uz Nicas nolīguma 8.klases precēm, 25.klases un 35.klases pakalpojumiem, un sastāv no vārda “Koton”.[29]

Eiropas Savienības tiesa lietā secina, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja ļaunprātība konstatējama, ja Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis preču zīmes reģistrācijas pieteikumu nevis ar mērķi godīgi piedalīties konkurences norisē, bet ar nodomu godīgai praksei neatbilstošā veidā radīt kaitējumu trešo personu interesēm. Eiropas Savienības tiesa norāda, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums var tikt uzskatīts par iesniegtu ļaunticīgi, neraugoties uz to, ka šī pieteikuma iesniegšanas brīdī trešā persona tirgū nav izmantojusi identisku vai līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm, kā arī, ļaunprātīgas rīcības esamība jāvērtē, ņemot vērā preču un pakalpojumu grupas, kuru reģistrācijai vēlākās preču zīmes īpašnieks iesniedzis pieteikumu par reģistrāciju, nevis tikai tās grupas, attiecībā uz kurām apstrīdētā preču zīme beigās tikusi reģistrēta.[30]

Šādam viedoklim piekrīt arī Augstākā tiesa norādot, ka pieteikuma iesniedzēja ļaunticības pastāvēšana ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus atbilstošos lietas faktus reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī, tostarp, apstākli, ka pieteikuma iesniedzējs zināja vai tam bija jāzina, ka trešā persona vismaz vienā dalībvalstī izmanto identisku vai līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz identisku vai līdzīgu preci, kas var izraisīt sajaukšanas iespēju ar apzīmējumu, kura reģistrācija tiek lūgta, pieteikuma iesniedzēja nodomu liegt šai trešajai personai turpināt izmantot šādu apzīmējumu; kā arī juridiskās aizsardzības apmēru, kāds ir trešās personas apzīmējumam un apzīmējumam, kura reģistrācija tiek lūgta, turklāt, pieteikuma iesniedzēja ļaunprātība ir subjektīvs kritērijs, kas tiek vērtēts no objektīvajiem lietas apstākļiem.[31]

Tādējādi, var secināt, ka, arī gadījumā, ja preču zīme agrāk tikusi reģistrēta attiecībā uz citām Nicas nolīguma precēm vai pakalpojumiem, un tiek pierādīts, ka vēlākās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs, kas attiecībā uz citu preču vai pakalpojumu grupu iesniedzis pieteikumu par sajaucami līdzīgas preču zīmes reģistrāciju, zinājis par agrāko preču zīmi, to var uzskatīt par ļaunprātīgu rīcību, un, lai arī preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja ļaunprātīgais nodoms ir subjektīvs elements, tomēr, tas ir jānosaka objektīvi, izvērtējot lietas apstākļus.

11. Savukārt, Eiropas Savienības tiesa 2020.gada 12.decembra spriedumā lietā Der Grüne Punkt skatījusi tiesību uz kolektīvo preču zīmi anulēšanas jautājumu, gadījumā, ja tā 5 gadu laikā nav tikusi izmantota (Direktīvas 16. un 19.pants; Preču zīmju likuma 26.pants un 69.pants).

Minētajā lietā Vācijas uzņēmums Der Grüne Punkt – Duales System Deutschland GmbH iesniedza pieteikumu reģistrēt Eiropas Savienības kolektīvo preču zīmi attiecībā uz precēm, kas ietilpst Nicas nolīguma 1.–34.klasē un pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 39., 40. un 42. klasē. Uzņēmuma grafiskā preču zīme sastāvēja no apļveida formā ietvertās divām bultām melnā un balstā krāsā. Slovākijas uzņēmums Halston Properties iesniedza pieteikumu par šīs preču zīmes daļēju atcelšanu, pamatojot šo pieteikumu ar to, ka minētā preču zīme neesot tikusi faktiski izmantota. EUIPO Anulēšanas nodaļa daļēji apmierināja pieteikumu, un Vispārējā tiesa noraidīja Der Grüne Punkt – Duales System Deutschland GmbH apelācijas sūdzību.[32]

Skatot lietu saistībā ar apelācijas sūdzību, Eiropas Savienības tiesa secina, ka Vispārējās tiesas konstatējumiem par preču zīmes izmantošanu ir faktisks raksturs un tie nevar tikt apstrīdēti apelācijas sūdzības ietvaros. Tomēr, vienlaikus tiesa norāda, ka kolektīvās preču zīmes funkcija nav patērētājiem norādīt to preču vai pakalpojumu izcelsmi, jo tāda funkcija ir tikai individuālām preču zīmēm.[33]

Tātad, kolektīvo apvienību dalībnieki var izmantot gan individuālās, gan kolektīvās preču zīmes, tomēr, kolektīvās preču zīmes izmantošana tiek uzskatīta par veiktu ar brīdi, kad tā ļauj patērētājam saprast, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no uzņēmumiem, kuri ir pievienojušies apvienībai, preču zīmes īpašniecei.

Secinājumi

Apzīmējumu sajaukšana ir potenciālā iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka ar agrāko preču zīmju aptvertās preces vai pakalpojumi un ar reģistrācijai pieteikto apzīmējumu aptvertās preces vai pakalpojumi ir no viena un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, turklāt, liela preču zīmes atšķirtspēja var paaugstināt sajaukšanas iespēju, lai arī tā pastāv vājas preču zīmes atšķirtspējas gadījumā.

Lai noteiktu preču zīmes apzīmējumu sajaucamo līdzību, jāvērtē gan preču zīmju vizuālās, gan arī fonētiskās un konceptuālās līdzības, gan konceptuālo līdzību un sākotnējās preču zīmes iespējamā atpazīstamība tās reputācijas dēļ, aplūkojot to tirgus daļu, kurā iesaistītas ar preču zīmi saistītās preces, preču zīmes izmantošanas intensitāti, ģeogrāfisko izplatību, kā arī izmantošanas ilgumu un uzņēmuma preču zīmes popularizēšanai veikto ieguldījumu apmēru.

Kā preču zīmi ir pieļaujams reģistrēt krāsu salikumu abstraktā veidā, taču, šādā gadījumā jāietver sistemātisks salikums, kurā attiecīgās krāsas saistītas nemainīgā veidā un formu vai kontūru, kas šādai preču zīmei nodrošinātu tās nemainīgumu un atpazīstamību patērētāju uztverē, nepamatoti neierobežojot krāsu pieejamību citiem tirgus dalībniekiem.

Kaitējuma preču zīmju atšķirtspējai iespējamība jāizvērtē, analizējot agrākās preču zīmes reputāciju, abu apzīmējumu potenciālo sajaucamo līdzību, kā arī preču vai pakalpojumu, uz kuriem reģistrētas vai reģistrēšanai pieteiktas preču zīmes, līdzību, kas, iespējams, sajaucami līdzīgai preču zīmei tiekot izmantotai varētu rezultēties agrākās preču zīmes atpazīstamības mazināšanos.

Atbilstoši Eiropas Savienības tiesas praksei, preču zīmju reģistrācijas strīdos papildus argumentāciju par preču zīmju atšķirtspēju var izteikt ne tikai EUIPO (vai Patentu valdē, ja atziņas attiecinām uz Latvijas preču zīmēm), bet arī jau vēlāk procesā – Eiropas Savienības tiesā (vai Latvijas tiesās, pēc analoģijas, attiecībā uz Latvijas preču zīmēm).

Prasītājs preču zīmju strīdā prasību var celt atkarībā no tā, vai prasību par preču zīmes pārkāpumu tas izvēlas celt tiesā atbildētāja dzīvesvietā vai šādā tiesā teritorijā, kurā preču zīmes pārkāpuma fakts ir noticis vai draudējis notikt, turklāt, uz preču vai pakalpojumu mērķauditoriju vērstas reklāmas gadījumā par pārkāpuma vietu var tikt atzīta tā valsts, uz kuras iedzīvotājiem šādi reklāmas paziņojumi mērķēti.

Arī gadījumā, ja preču zīme agrāk tikusi reģistrēta attiecībā uz citām Nicas nolīguma kategoriju precēm vai pakalpojumiem, un tiek pierādīts, ka vēlākās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs, kas attiecībā uz citu preču vai pakalpojumu grupu iesniedzis pieteikumu par sajaucami līdzīgas preču zīmes reģistrāciju, zinājis par agrāko preču zīmi, to var uzskatīt par ļaunprātīgu rīcību, kas jākonstatē objektīvi, izvērtējot lietas apstākļus.

Kolektīvo apvienību dalībnieki var izmantot gan individuālās, gan kolektīvās preču zīmes, tomēr, kolektīvās preču zīmes izmantošana tiek uzskatīta par veiktu ar brīdi, kad tā ļauj patērētājam saprast, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no uzņēmumiem, kuri ir pievienojušies šādai apvienībai.

Izmantoto avotu saraksts:

Normatīvie akti

  1. Eiropas Padomes un Parlamenta 2015.gada 16.decembra direktīva, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm Nr.2015/2436. OJ L 336, 23.12.2015.
  2. Preču zīmju likums: LR likums. 06.02.2020. Latvijas Vēstnesis, 37, 21.02.2020.

Tiesu prakse

  1. Eiropas Savienības tiesas 2020.gada 18.jūnijā spriedums lietā Nr.C-702/18 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=227566&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.
  2. Eiropas Savienības tiesas 2020.gada 11.jūnija spriedums lietā Nr.C-115/19 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=227292&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.
  3. Eiropas Savienības tiesas 2020.gada 10.jūnija spriedums lietā Nr.T-646/19. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=227243&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089
  4. Eiropas Savienības tiesas 2020.gada 5.marta spriedums lietā Nr.C-766/18 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=224114&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.
  5. Eiropas Savienības tiesas 2020.gada 4.marta spriedums lietā Nr.C-328/18 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=224067&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=6858613.
  6. Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 12.decembra spriedums lietā Nr.C-143/19 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=221511&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.
  7. Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 12.septembra spriedums lietā Nr.C-104/18 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=217672&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.
  8. Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 5.septembra spriedums lietā Nr.C-172/18. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=217489&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.
  9. Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 29.jūlija spriedums lietā Nr.C-124/18 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=216554&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.
  10. Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 4.jūlija spriedums lietā Nr.C-99/8 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=215784&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.
  11. Augstākās tiesas 2018.gada 25.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-191/2018. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/klasifikators-pec-lietu-kategorijam/intelektuala-ipasuma-tiesibas/rupnieciska-ipasuma-tiesibas.
  12. Augstākās tiesas 2018.gada 28.augusta spriedums lietā Nr.SKC-115/2018. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/klasifikators-pec-lietu-kategorijam/intelektuala-ipasuma-tiesibas/rupnieciska-ipasuma-tiesibas.
  13. Augstākās tiesas 2018.gada 27.marta spriedums lietā Nr.SKC-120/2018. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/klasifikators-pec-lietu-kategorijam/intelektuala-ipasuma-tiesibas/rupnieciska-ipasuma-tiesibas.
  14. Augstākās tiesas 2017.gada 14.jūlija spriedums lietā Nr.SKC-935/2017. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/klasifikators-pec-lietu-kategorijam/intelektuala-ipasuma-tiesibas/rupnieciska-ipasuma-tiesibas.

Literatūra

  1. Fjodorova L. Preču zīmju strīdu izšķiršanas būtiskie aspekti. IFinanses. 01.03.2019. Pieejams: https://www.cobalt.legal/files/bundleNewsPost/3685/Liga_precu-zimes_iTiesibas_01_03_2019.pdf.
  2. P. Sandner. The valuation of Intangible Assets. Gabler: Wiesbaden, 2009.
  3. Preču zīmes komercdarbībā. Sorainen. Bilances. 2020. Pieejams: https://www.sorainen.com/wp-content/uploads/2020/01/article.Trademarks-in-commercial-activity.2020-01-08.lat_.bilances-juridiskie-padomi.ievaa_.pdf.
  4. Tauriņš A. Kas ir plaši pazīstama preču zīme? ITiesības. 27.06.2018.
  5. Vaver D. Intellectual property law.Essentials of Canadian Law. Irwin Law. 1997.

Citi

  1. Pamatnostādnes kopienas preču zīmju izskatīšanai iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes un dizainparaugi). Identiskums un sajaukšanas iespējamība. EUIPO. 2014. Pieejams: https://euipo.europa.eu/tunnel-web/secure/webdav/guest/document_library/contentPdfs/law_and_practice/trade_marks_practice_manual/WP/Part-C/02-part_c_opposition_section_2/part_c_opposition_section_2_chapter_7_other_factors/part_c_opposition_section_2_chapter_7_other_factors_lv.pdf.

 

 

 


[1] Vaver D. Intellectual property law.Essentials of Canadian Law. Irwin Law. 1997, 176.lpp.

[2] P. Sandner. The valuation of Intangible Assets. Gabler: Wiesbaden, 2009, 11.lpp.

[3] Preču zīmes komercdarbībā. Sorainen. Bilances. 2020. Pieejams: https://www.sorainen.com/wp-content/uploads/2020/01/article.Trademarks-in-commercial-activity.2020-01-08.lat_.bilances-juridiskie-padomi.ievaa_.pdf.

[4] Eiropas Padomes un Parlamenta 2015.gada 16.decembra direktīva, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm Nr.2015/2436. OJ L 336, 23.12.2015.

[5] Preču zīmju likums: LR likums. 06.02.2020. Latvijas Vēstnesis, 37, 21.02.2020.

[6] Eiropas Savienības tiesas 2020.gada 5.marta spriedums lietā Nr.C-766/18 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=224114&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.

[7] Turpat.

[8] Fjodorova L. Preču zīmju strīdu izšķiršanas būtiskie aspekti. IFinanses. 01.03.2019. Pieejams: https://www.cobalt.legal/files/bundleNewsPost/3685/Liga_precu-zimes_iTiesibas_01_03_2019.pdf.

[9] Augstākās tiesas 2018.gada 27.marta spriedums lietā Nr.SKC-120/2018. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/klasifikators-pec-lietu-kategorijam/intelektuala-ipasuma-tiesibas/rupnieciska-ipasuma-tiesibas; Tauriņš A. Kas ir plaši pazīstama preču zīme? ITiesības. 27.06.2018.

[10] Augstākās tiesas 2018.gada 25.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-191/2018. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/klasifikators-pec-lietu-kategorijam/intelektuala-ipasuma-tiesibas/rupnieciska-ipasuma-tiesibas.

[11] Pamatnostādnes kopienas preču zīmju izskatīšanai iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes un dizainparaugi). Identiskums un sajaukšanas iespējamība. EUIPO. 2014. 3.lpp. Pieejams: https://euipo.europa.eu/tunnel-web/secure/webdav/guest/document_library/contentPdfs/law_and_practice/trade_marks_practice_manual/WP/Part-C/02-part_c_opposition_section_2/part_c_opposition_section_2_chapter_7_other_factors/part_c_opposition_section_2_chapter_7_other_factors_lv.pdf

[12] Augstākās tiesas 2018.gada 25.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-191/2018. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/klasifikators-pec-lietu-kategorijam/intelektuala-ipasuma-tiesibas/rupnieciska-ipasuma-tiesibas.

[13] Eiropas Savienības tiesas 2020.gada 10.jūnija spriedums lietā Nr.T-646/19. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=227243&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.

[14] Augstākās tiesas 2018.gada 28.augusta spriedums lietā Nr.SKC-115/2018. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/klasifikators-pec-lietu-kategorijam/intelektuala-ipasuma-tiesibas/rupnieciska-ipasuma-tiesibas.

[15] Eiropas Savienības tiesas 2020.gada 4.marta spriedums lietā Nr.C-328/18 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=224067&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=6858613.

[16] Turpat.

[17] Turpat.

[18] Eiropas Savienības tiesas 2020.gada 4.marta spriedums apvienotajās lietās Nr.C-155/18 P, C-158/18 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=224065&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.

[19] Eiropas Savienības tiesas 2020.gada 11.jūnija spriedums lietā Nr.C-115/19 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=227292&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.

[20] Turpat.

[21] Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 4.jūlija spriedums lietā Nr.C-99/8 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=215784&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.

[22] Turpat.

[23] Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 29.jūlija spriedums lietā Nr.C-124/18 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=216554&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.

[24] Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 29.jūlija spriedums lietā Nr.C-124/18 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=216554&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.

[25] Preču zīmju likums: LR likums. 06.02.2020. Latvijas Vēstnesis, 37, 21.02.2020.

[26] Eiropas Savienības tiesas 2020.gada 18.jūnijā spriedums lietā Nr.C-702/18 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=227566&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.

[27] Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 5.septembra spriedums lietā Nr.C-172/18. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=217489&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.

[28] Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 5.septembra spriedums lietā Nr.C-172/18. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=217489&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.

[29] Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 12.septembra spriedums lietā Nr.C-104/18 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=217672&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.

[30] Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 12.septembra spriedums lietā Nr.C-104/18 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=217672&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.

[31] Augstākās tiesas 2017.gada 14.jūlija spriedums lietā Nr.SKC-935/2017. Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/klasifikators-pec-lietu-kategorijam/intelektuala-ipasuma-tiesibas/rupnieciska-ipasuma-tiesibas.

[32] Eiropas Savienības tiesas 2019.gada 12.decembra spriedums lietā Nr.C-143/19 P. Pieejams: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=221511&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=5911089.

[33] Turpat.