Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums atsaucīgāku un personalizētu pakalpojumu. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat mūsu sīkdatņu izmantošanai. Lūdzu, izlasiet mūsu PRIVĀTUMA POLITIKU, lai iegūtu plašāku informāciju par mūsu izmantotajām sīkdatnēm un to dzēšanu vai bloķēšanu.
Publikācija:

COVID-19: plašāks dīkstāves pabalsta un nodokļu atvieglojumu saņēmēju loks un citi jaunumi

07 maijs 2020

Linda Lielbriede |

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas ir ieviesti dažādi atbalsta mehānismi uzņēmējiem un darba devējiem COVID-19 seku mazināšanai un ierobežošanai, tomēr, kā to atzinuši arī valdības pārstāvji, ne visi atbalsta mehānismi ir bijuši efektīvi un tikai laika gaitā atklājušies dažādi trūkumi regulējumā, kas traucē kvalificēties pabalstu un atvieglojumu saņemšanai visiem, kurus skārusi krīze.

Sniedzam ieskatu būtiskākajos dīkstāves pabalsta piešķiršanas jaunumos un citos grozījumos, kas pieņemti aprīlī, kā arī turpināsim sekot līdzi un informēt par jaunākajām aktualitātēm.

 

Vēl plašāks dīkstāves pabalsta un nodokļu atvieglojumu saņēmēju loks

28. martā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 165, nosakot kritērijus tiem nodokļu maksātājiem, kas var pieteikties dīkstāves pabalsta saņemšanai darbiniekiem un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem. Sākotnēji tika paredzēts, ka ieņēmumu samazinājumu nosaka salīdzinot ieņēmumus ar 2019. gada attiecīgo mēnesi.

4. aprīlī noteikumi tika papildināti ar atšķirīgu risinājumu tiem uzņēmumiem, kas dibināti laikposmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim. Šādi nodokļu maksātāji ieņēmumu samazinājuma apmērus nosaka, salīdzinot ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Ņemot vērā, ka daudzi uzņēmumi nekvalificējas šim atbalsta mehānismam sākotnēji noteikto kritēriju dēļ, Ministru kabinets lēma par nodokļu parāda sliekšņa mazināšanu, nosakot, ka nodokļu parādi uzņēmumam var būt līdz 1000 euro.

10. aprīlī Ministru kabinets papildināja līdzšinējo personu loku, kas var saņemt dīkstāves pabalstu, nosakot, ka to varēs saņemt arī to uzņēmumu valdes locekļi, kur dīkstāvē atrodas pilnīgi visi uzņēmumā strādājošie darbinieki, tāpēc uzņēmumam rūpīgi jāizvērtē, vai šādi apstākļi ir iestājušies. Noteikts, ka arī darbinieki, kas saņem vecuma vai izdienas pensiju, varēs saņemt dīkstāves pabalstu.

Atbalstot ģimenes ar bērniem, Ministru kabinets lēmis, ka dīkstāvē esošie darbinieki, kuru apgādībā ir bērni līdz 24 gadu vecumam, saņems 50 euro piemaksu pie dīkstāves pabalsta.

Krīzes skarto mikrouzņēmumu darbinieki varēs pabalstu saņemt 50 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni.

30. aprīlī pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma stājās spēkā jauni grozījumi, nosakot, ka ieņēmumu samazinājumu nosaka salīdzinot 2020. gada marta vai aprīļa ieņēmumus ar 2019. gada divpadsmit mēnešu vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 1. martam (līdz šim bija noteikts, ka to salīdzina ar 2019. gada attiecīgo mēnesi). Grozījumi ļaus atbalstu saņemt arī strauji augošiem uzņēmumiem, kā arī tiem, kam citu apstākļu dēļ ieņēmumu samazinājums pret 2019. gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs.

 

Dīkstāves pabalsts arī pašnodarbinātām personām

3. aprīlī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 179, nosakot iespējas arī pašnodarbinātajiem un autoratlīdzības saņēmējiem, kas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, saņemt dīkstāves pabalstu. Pabalsta apmērs noteikts 75% apmērā no sociālo iemaksu objekta, no kura 2019. gada otrajā pusē veiktas iemaksas. Paredzēts, ka dīkstāves periodā nedrīkst gūt nekādus ienākumus no saimnieciskās darbības, tomēr autoratlīdzību saņēmēji varēs turpināt saņemt autoratlīdzības par darbiem, kas veikti līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai.

Turklāt, pašnodarbinātie, kas paralēli gūst ienākumus no pedagoģiskā vai radošā darba vai strādā nepilna darba laiku, arī varēs pieteikties dīkstāves pabalstam. Vienlaikus gan noteikts, ka šādā gadījumā šie papildus ienākumi nedrīkstēs pārsniegt 2020. gadā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

8. aprīlī sākotnēji noteiktais ierobežojums, ka pašnodarbinātie nedrīkstēs saņemt nekādus ienākumus, tika būtiski mīkstināts. Tika noteikts, ka ienākumi, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, un autoru un izpildītāju saņemtā autoratlīdzība, netiks uzskatīti par tādiem ienākumiem no saimnieciskās darbības, kas liegtu iespēju pieteikties dīkstāves pabalstam.

24. aprīlī, pielāgojot atbalstu vēl plašākam pašnodarbināto lokam, tika noteikts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt pašnodarbinātie, kas gūst ienākumu no nepilna darba laika nodarbinātības, ja ienākumi no nepilna darba laika nodarbinātības nepārsniedz 2020. gadā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Tāpat paredzēts, ka arī personas, kas papildus veic pedagoģisko vai radošo darbu, arī varēs pieteikties atbalstam.

30. aprīlī, ņemot vērā Kultūras ministrijas un radošās nozares centienus, Ministru kabinets noteica, ka pašnodarbinātie varēs saņemt dīkstāves pabalstu, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas (audita) un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 euro.

 

Ja dīkstāves pabalstu nepiešķīra – tagad ieviests arī dīkstāves palīdzības pabalsts

30. aprīlī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 236, kas paredz iespēju darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem saņemt dīkstāves palīdzības pabalstu. To varēs saņemt, ja secen gājis dīkstāves pabalsts vai tas piešķirts pavisam neliels – līdz 180 euro.

Dīkstāves palīdzības pabalstu neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tā maksimālais apmērs būs 180 euro.

Tam varēs pieteikties:

  1. darba ņēmējs, kuram Valsts ieņēmumu dienests ir atteicis dīkstāves pabalstu, jo ir izpildījies kāds no kritērijiem, kas noteikts darba devējam;
  2. darba ņēmēji, kam piešķirts dīkstāves pabalsts, bet tas ir mazāk nekā 180 euro mēnesī (proporcionāli kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs atrodas dīkstāvē). Šādā gadījumā izmaksās starpību starp dīkstāves pabalstu un palīdzības pabalstu;
  3. tas attiecas arī uz pašnodarbinātajiem.

Personām, kuras saņem dīkstāves palīdzības pabalstu, piešķirs arī piemaksu 50 euro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem.

 

Krīzes laika atbalsts no pašvaldībām

3. aprīlī, atbalstot komersantus, kas nomā telpas uzņēmuma saimnieciskajai darbībai no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības ieviests atbalsta mehānisms. Tika paredzēts, ka šie uzņēmumi varēs saņemt nomas maksas atbrīvojumu, ja ārkārtējās situācijas laikā uzņēmuma telpas vispār neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai Ministru kabinetā pieņemto lēmumu dēļ. Maksas samazinājumu līdz 90 % varēs saņemt, vienojoties ar iznomātāju.

Lai saņemtu samazinājumu, ieņēmumu kritumam salīdzinot ar pērno gadu jābūt vismaz 30 %, turklāt nedrīkst būt nodokļu parādi, maksātnespējas process un trīs vai vairāk nomas maksas termiņa kavējumu gadījumi.

10. aprīlī, pielāgojot noteikumu prasības faktiskajiem apstākļiem, noteikts, ka nomniekiem varēs būt nodokļu parādi līdz 1000 euro vai vairāk, ja tam ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai noslēgts vienošanās līgums.

18. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot papildus atbalstu personām no pašvaldību puses Covid-19 izraisītajā ārkārtas situācijā.

Pašvaldības, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, varēs piešķirt pabalstu ģimenei (personai), kuras ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības. Pašvaldība neizmaksā vai samazina par attiecīgo daļu pabalstu krīzes situācijā par laikposmu, kad personai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir piešķirts dīkstāves pabalsts.  

Valsts nodrošinās mērķdotācijas pašvaldībām izdevumu segšanai 50 % apmērā no ģimenei (personai) izmaksātā pabalsta krīzes situācijā apmēra, bet ne vairāk kā 40 euro mēnesī vienai personai.

30. aprīlī spēkā stājās grozījumi, ar kuriem paredzēts, ka pašvaldībai piederošo telpu nomnieki varēs pretendēt uz nomas maksas samazinājumu, ja to ieņēmumu kritums būs 30 %. Tādējādi samazināts iepriekš noteiktais apmērs, kura dēļ virkne uzņēmumu šim atbalsta mehānismam nekvalificējās.

 

Bezdarbnieka statuss arī pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem

18. aprīlī Saeima lēma, ka uz ārkārtējās situācijas laiku un līdz 2020. gada 31. decembrim  bezdarbnieka statusu varēs saņemt arī pašnodarbinātie, kas negūst ienākumus, un mikrouzņēmuma īpašnieki, kura mikrouzņēmumam nav apgrozījuma.

Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka īstermiņa nodarbinātības iespējas bezdarbnieks var izmantot uz laiku līdz 120 dienām. Nezaudējot bezdarbnieka statusu, bezdarbnieki varētu iesaistīties īslaicīgos darbos līdz 4 mēnešiem, saglabāt saikni ar darba tirgu un bezdarbnieka statusā varētu turpināt saņemt citus atbalsta pakalpojumus Nodarbinātības valsts aģentūrā. Ja bezdarbnieks iesaistīsies īslaicīgajos darbos vai sezonālo darbu veikšanā līdz 4 mēnešiem, uz šo laiku bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiks apturēta.

26. aprīlī spēkā stājās grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", lai atbalstītu personas, kas ārkārtējās situācijas laikā zaudē bezdarbnieka statusu. Noteikts, ka tās varēs saņemt dīkstāves palīdzības pabalstu. Bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs ir 180 euro mēnesī. To izmaksās līdz 2020. gada 31. decembrim.

 

Atbalsts lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem

18. aprīlī spēkā stājās noteikumi par atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem, kurus skārusi vīrusa izplatība, ierobežojot eksporta iespējas. Zemkopības ministrija izstrādājusi atbalsta pasākumus ar finansējumu 45,5 milj. euro apmērā. Plānoti trīs atbalsta pasākumi:

  1. Vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai paredzēts atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu, bet tikai tajā gadījumā, ja nozares ieņēmumi periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam mēnesim samazināsies par 20 %.
  2. Vienreizējs atbalsts tiek paredzēts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, kas bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai bērnudārzos un skolās un kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot. Atbalsta kopējais apmērs 2,5 milj. eiro.
  3. Atbalsts tiks paredzēts gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus.

Noteikts, ka maksimālais atbalsta apjoms kopā ar citiem Covid-19 atbalstiem vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam nedrīkstēs pārsniegt 800 tūkst. euro, vienam primāro produktu ražošanas uzņēmumam, t.sk. lauksaimniekam, - ne vairāk kā 100 tūkst. euro, bet vienam zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumam – ne vairāk kā 120 tūkts. euro.

 

Arī Saeima lemj par plašākiem atbalsta mehānismiem

22. martā, reaģējot uz COVID-19 pandēmiju, Saeima pieņēma īpašu vīrusa radīto seku novēršanas likumu, kas noteica pasākumus un atbalsta mehānismus vīrusa izplatības ierobežošanai.

5. aprīlī ar grozījumiem šajā likumā tika paredzētas tiesības biedru kopsapulces rīkot attālināti, tā veicinot drošības pasākumu ievērošanu vīrusa izplatības laikā. Tāpat ar šiem grozījumiem tika noteikti vairāki krīzes skarto uzņēmumu finanses saudzējoši mehānismi, proti, līdz 2020. gada 1. jūlijam tiek apturēts likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējums, un šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina. Arī maksātnespējas jomā šie grozījumi ievieš izmaiņas uz ārkārtējās situācijas laiku, nosakot, ka kreditoru sapulci maksātnespējas procesa ietvaros var noturēt arī attālināti.

23. aprīlī Saeimas sēdē tika lemts par grozījumiem likumā, ieviešot virkni jaunu atbalsta pasākumu. Ja uzņēmumi ar savu darbu, produkciju vai naudas līdzekļiem lēmuši atbalstīt ārkārtējās situācijas negatīvi ietekmētās sociālās grupas, šie dāvinājumi tiks atzīti par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Šis atbalsta mehānisms būs piemērojams līdz pat 31. decembrim, tomēr, jāņem vērā, ka jāizpilda vairāki nosacījumi:

  • dāvinājuma saņēmējs nav ar nodokļu maksātāju saistīta persona;
  • informācija par dāvinājumu ir darīta publiski zināma;
  • informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.

30. aprīlī Saeimā 1.lasījumā pieņemts grozījumu projekts likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, paplašinot darba devējiem pieejamo atbalstu krīzes laikā. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki varēs:

  • samazināt izmaksājamo atlīdzību par dīkstāvi līdz 70 %, saglabājot atlīdzību minimālās algas apmērā un valsts sociālā nodrošinājuma līdzekļus par apgādībā esošajiem bērniem;
  • neņemot vērā darbinieka vēlmes, piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Situācijā, ja darbinieks šādam rīkojumam, proti, atlīdzības samazināšanai nepiekritīs, tam būs iespēja uzteikt darba līgumu, neievērojot viena mēneša uzteikuma termiņu.

Šāds elastīgs atbalsts, kā skaidrots anotācijā, piemērots godprātīgiem un sociāli atbildīgiem nodokļu maksātājiem ar mērķi ilgstoši saglabāt darba vietas un pēc iespējas mazināt COVID-19 radītās sekas.

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka ikvienā darba vietā, ja tajā ir noslēgts koplīgums, varēs ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekiem noteikt nepilnu darba laiku. Šādos gadījumos darbinieku kopējais aizsardzības līmenis nedrīkstēs kristies un atalgojums saglabājams vismaz minimālās algas apmērā. Nepiekrītot šādam risinājumam, darbinieki varēs uzteikt līgumu, neievērojot viena mēneša termiņu.

Paredzēts, ka šos atbalsta pasākumus darba devēji varēs īstenot līdz gada beigām, lai pakāpeniski un efektīvi varētu atjaunot uzņēmumu darbību un aizsargātu darbinieku intereses.