Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums atsaucīgāku un personalizētu pakalpojumu. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat mūsu sīkdatņu izmantošanai. Lūdzu, izlasiet mūsu PRIVĀTUMA POLITIKU, lai iegūtu plašāku informāciju par mūsu izmantotajām sīkdatnēm un to dzēšanu vai bloķēšanu.
Publikācija:

Dzīve pēc Covid-19 jeb atbalsta mehānismi uzņēmējiem

13 jūlijs 2020

Linda Lielbriede |

2020. gada pirmo pusi esam aizvadījuši neierastos un neikdienišķos apstākļos, pielāgojoties realitātei, kuru radījusi koronavīrusa pandēmija. Izaicinājumiem bagāts šis laiks ir un arī turpina būt uzņēmumiem, kuri pilnībā pārtrauca darbību, pārgāja uz attālinātu darba režīmu, pieņēmuši neordinārus lēmumus vai pat spējuši radīt jaunus produktus un pakalpojumus.

Skaidrs ir tas, ka pat pēc ārkārtējās situācijas beigām ar Covid-19 vēl kādu laiku būs vien jāsadzīvo, tomēr, cenšoties šajā ne visai tīkamajā savienībā saskatīt arī kādu pozitīvu aspektu, piedāvājam ieskatu normatīvā regulējuma aktualitātēs un sniedzam ieteikumus uzņēmumu darbībai pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Atbalsts nodarbinātības veicināšanai

20. jūnijā stājās spēkā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums, kura mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc noteiktā ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot dažādu pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai un īpašus atbalsta mehānismus, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.

Likumā paredzēti pabalsti jaunajiem speciālistiem, kas nesen ieguvuši augstāko izglītību, bet zaudējuši darbu ārkārtējās situācijas laikā vai trīs mēnešus pēc tā beigām. Jaunā speciālista pabalstu pirmos divus mēnešus izmaksā 500 eiro apmērā, bet trešajā un ceturtajā mēnesī — 375 eiro apmērā. Pabalstu izmaksās līdz brīdim, kad persona zaudēs bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2020. gada
31. decembrim.

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstu izmaksai, lai palīdzētu pārvarēt ārkārtējās situācijas izraisītās sekas darba tirgū un veicinātu bezdarbnieku iekārtošanos pastāvīgā darbā, ir izstrādāti vairāki nodarbinātības pasākumi.

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 75 "Par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" paredz bezdarbnieku nodarbināšanu valsts līdzfinansētās darba vietās, lai palīdzētu pārvarēt ārkārtējās situācijas izraisītās sekas darba tirgū un veicinātu bezdarbnieku iekārtošanos pastāvīgā darbā, tāpat paredzētas arī papildu apmācības bezdarbniekiem, kā arī labvēlīgāki noteikumi pagaidu sabiedriskajiem darbiem.

Viens no svarīgākajiem jauninājumiem darba devējiem un arī tiem, kas zaudējuši darbu ir valsts dotācijas darba devējiem darba algai 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 430 eiro mēnesī.

Piemēram, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija būs 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī. Vēl viens nosacījums – darba devējam pēc atbalsta pasākuma beigām ir jāpatur darbinieks darbā vēl vismaz trīs mēnešus. Darba devējam ne vēlāk kā desmit dienas iepriekš Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā jāpublicē informācija par brīvo darbavietu. Darba devēji šim pasākumam varēs pieteikties līdz 2021. gada 31. decembrim. Tajā plānots iesaistīt 15 000 bezdarbnieku.

Nodokļu atvieglojumi

Plānojot uzņēmuma darbību laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām, būtiski plānot arī nodokļu maksājumus, lai veiksmīgi turpinātu darbu. Dīkstāves pabalstiem pieteikšanās beigusies, bet līdz pat šī gada 30. decembrim nodokļu maksātājiem joprojām būs iespēja pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam un lūgt pagarināt samaksas termiņu nokavētajiem nodokļu maksājumiem. Saņemot termiņa pagarinājumu, netiks aprēķināta nokavējuma nauda.

Godprātīga, atbildīga rīcība – šī pamatnostādne raksturo visus ar Covid-19 saistītos atbalsta mehānismus, tāpēc, nodokļu maksātājam neievērojot noteiktos termiņus, samaksas pagarinājums tiks atcelts, turklāt aprēķinot nokavējuma naudu neapmaksātajai daļai.

Tāpat ir saglabāta norma, kas nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus par 2020. gadu var neveikt.

Lai uzņēmēju rīcībā būtu vairāk brīvu finanšu līdzekļu Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai, pārmaksātā PVN summa joprojām ātrāk tiks atmaksāta tiem PVN deklarāciju iesniedzējiem, kas tās iesnieguši pēc 31. marta.

Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem pēckrīzes periods paredz atsevišķas priekšrocības, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā var nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze un tie pierāda objektīvo apstākļu esību. Tāpat līdz pat gada beigām padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem ir iespēja līdz 70% samazināt darbiniekam izmaksājamo dīkstāves atlīdzību vai piešķirt darbiniekam neizmantoto apmaksāto atvaļinājumu.

Tiem, kam noslēgts koplīgums ar arodbiedrību, var paredzēt, ka īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekiem tiek noteikts nepilns darba laiks.

Tiek saglabāts arī Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektiem piešķirtais 2019. gada pārskata (ja tāds ir jāsagatavo) iesniegšanas termiņa pagarinājums par trim mēnešiem.

Pagaidu noregulējums attiecībā uz parādu piedziņu turpina būt spēkā

Pēc ārkārtējās situācijas beigām līdz 1. septembrim:

  • turpina būt spēkā aizliegums kreditoriem iesniegt juridiskas personas maksātnespējas procesa pieteikumu;
  • sprieduma labprātīgas izpildes termiņu tiesa varēs noteikt līdz 60 dienām ilgu;
  • lēmums par komercķīlas izlietošanu reģistra turētājam jāpieņem 60 dienu laikā;
  • saistību bezstrīdus piespiedu izpilde iespējama ar nosacījumu, ka vismaz 60 dienas pirms šāda pieteikuma būs iesniegts brīdinājums parādniekam.
  • nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildes nokavējumu nevar pārsniegt likumiskos procentus.

Savukārt līdz 31. decembrim gadījumos, kad iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu vai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu nosaka ne ilgāku par četriem gadiem iepriekš noteikto divu gadu vietā.

Laiks sakārtot darba jautājumus uzņēmumā

Darbinieki ir uzņēmuma darbības virzītājspēks – tas jo īpaši redzams ārkārtējās situācijas laikā sarūkot darba apjomam. Tādēļ, mācoties no citu uzņēmēju vai savām kļūdām, šis ir īstais brīdis, lai izvērtētu sava uzņēmuma nodarbinātības politiku: pārskatītu iekšējās procedūras, kārtības noteikumus, arī darba līgumu saturu.

Saskaņā ar Darba likuma 49. pantu darba devējs nosaka vietu, kur darbiniekam jāveic saistības izpildījums jeb darbs. Par izpildes vietu jāvienojas darba līgumā. Ārkārtējās situācijas apstākļos daudzi darbinieki darbu veica attālinātā režīmā, proti, neatrodoties darba vietā. Lai noteiktu elastīgāku kārtību, it īpaši gadījumos, kad darba izpildījums nav nepieciešams klātienē, darba līgumā būtu lietderīgi noteikt alternatīvas darba izpildes vietas un vienoties ar darba devēju par kārtību, kādā jāziņo par apstākļiem, kas ļauj darbu veikt citviet, piemēram, mājās.

No 1. jūlija Darba aizsardzības likums ietver arī attālināta darba definīciju, skaidrojot, ka tas ir darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Veicot darbu attālināti, darbiniekam būs jāinformē darba devējs par apstākļiem, kas attālinātās darba vides apstākļos varētu ietekmēt drošību vai veselību.

Arī arodbiedrībām būtu jāvērtē iespēja papildināt koplīgumus, paredzot papildus garantijas vai aizsardzību attālināta darba veikšanai vai darba organizēšanai ārkārtējos apstākļos.

Turpmākajos mēnešos plānots, ka MK pieņems arī citus noteikumus, precizējot pieejamo atbalstu un tā saņemšanas kārtību. Nenoliedzami, ka Covid-19 mūsu ikdienā ir ieviesis izmaiņas, tomēr tikai no mums pašiem ir atkarīgs tas, vai pratīsim tās izmantot lietderīgi un atrast jaunus ceļus uzņēmumu darbības attīstīšanai.

 

Raksts publicēts portālā ibizness.lv 10.07.2020.