Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums atsaucīgāku un personalizētu pakalpojumu. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat mūsu sīkdatņu izmantošanai. Lūdzu, izlasiet mūsu PRIVĀTUMA POLITIKU, lai iegūtu plašāku informāciju par mūsu izmantotajām sīkdatnēm un to dzēšanu vai bloķēšanu.
Publikācija:

Saeima pieņem papildu izmaiņas, aizsargājot krīzes skartos uzņēmumus un fiziskās personas pret parādu piedziņu

06 aprīlis 2020

Rolands Valdemārs , Vecākais jurists, zvērināts advokāts |

Jau rakstījām, ka Saeima ir pieņēmusi speciālu likumu Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (turpmāk – Krīzes likums), kas ievieš pagaidu noregulējumu arī attiecībā uz parādu piedziņu gan pret uzņēmumiem, gan fiziskām personām.​

Marta beigās pieņemtajā likumā likumdevējs paredzēja ilgākus termiņus saistību piespiedu izpildes darbībām, parāda piedziņai tiesā un moratoriju maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai, cenšoties radīt saudzīgu pārejas regulējumu, un, mazinot tūlītēju krīzes ekonomisko seku iestāšanos.

Nenoliedzami, ka šobrīd plašas tautsaimniecības nozares skar valstī noteiktie ārkārtas ierobežojumi, kas rada problēmas izpildīt noslēgtos līgumus un izpildīt saistības. Ne vienmēr līguma puses spēs vienoties par līguma saistību atlikšanu, nokavējuma seku nepiemērošanu vai pašu faktu, ka līguma saistības neļauj izpildīt ārkārtas apstākļi un nepārvarama vara. Šī iemesla dēļ likumdevējs ar pagaidu regulējumu periodiski ievieš izmaiņas ierastajā kārtībā, kādā tiek risinātas civiltiesiskas saistības un tiesas process, novēršot situāciju, ka krīzes ietekmi vēl smagāku padarītu krīzes skarto pušu vēršanās tiesā.

Saeima 4.aprīlī pieņēma Krīzes likuma grozījumus, kas stājas spēkā jau 5.aprīlī ar kuru papildina izmaiņas, kuru mērķis ir aizsargāt krīzes skartās personas.

Saistību bezstrīdus izpilde

 Ar grozījumiem tiek noteikts, ka pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā  var iesniegt tikai tad, ja brīdinājums parādniekam ir izsniegts ne vēlāk kā 60 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas. Minētais regulējums paredzēts, lai noteiktu vienotu paildzināto periodu saistību piespiedu izpildes procesiem.

Nokavējuma procenti

Vēl kāds būtisks jauninājums ir aizliegums no 1.aprīļa līdz 1.septembrim kreditoriem no saviem debitoriem pieprasīt lielākus nokavējuma procentus, nekā tos kas ir noteikti Civillikumā (vispārēji – 6%, ar atsevišķiem izņēmumiem). Jāsaka gan, ka likumdevējs anotācijā ir atsaucies uz vispārējo likumisko procentu likmi 6% gadā, tomēr pastāv darījumu spektrs, attiecībā uz kuru piemērojamo likumisko procentu likme ir arī lielāka - līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu likumiskie nokavējuma procenti sastāv no formulas: 8% + Eiropas Centrālās bankas noteiktā pusgada refinansēšanas likme (mainīga ik pusgadu, šobrīd 0%).

Šajā saistībā būtiski norādīt, ka likums neskar procentu likmi, kuru puses līgumā nosaka par sveša kapitāla lietošanu, bet attiecas tikai uz nokavējuma procentu ierobežošanu.

Noilguma apturēšana krīzes periodā

Noilgums ir saistību tiesībās izmantots termiņš, kuram paejot zūd vienas puses prasījuma tiesības, bet otrai pusei zūd pienākums prasījumu izpildīt. Lai veicinātu to, ka uz krīzes periodu puses cenšas iesaldēt savas saistības un nav spiestas parādus piedzīt tā iemesla dēļ, lai nenokavētu noilgumu, likumdevējs ir noteicis, ka laika posmā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam, tiek apturēts noilguma tecējums un to atsāk skaitīt tikai pēc 2020. gada 1. jūlija.

Tiesiskās aizsardzības procesa norises termiņš

Krīzes likuma grozījumi paredz, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām gadījumos, kad iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna apstiprināšanu vai par TAP pasākumu plāna grozīšanu, TAP īstenošanas termiņu nosaka ne ilgāku par četriem gadiem. Jāņem vērā, ka vispārējais regulējums paredzēja, ka TAP īstenošanas termiņš tiek noteikts līdz 2 gadiem ar iespēju to pagarināt uz 2 gadiem. Šobrīd likums faktiski atceļ pagarināšanas procesa ievērošanas nepieciešamību (saskaņošanu ar kreditoriem un tiesu), nevis padara kopējo termiņu garāku, jo 4 gadu TAP termiņu nebūs iespējams pagarināt.

Fiziskās personas saistību dzēšana maksātnespējas procesā

Saprotams, ka krīzes apstākļos fiziskās personas, kuras šobrīd ir zaudējušas ienākumus nespēs izpildīt saistību dzēšanas plānu, kas vispārējā gadījumā ir pamats, lai personas saistību dzēšanas procesu izbeigtu, neatbrīvojot personu no saistībām. Tāpēc Krīzes likuma grozījumi paredz, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām, tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu.