Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums atsaucīgāku un personalizētu pakalpojumu. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat mūsu sīkdatņu izmantošanai. Lūdzu, izlasiet mūsu PRIVĀTUMA POLITIKU, lai iegūtu plašāku informāciju par mūsu izmantotajām sīkdatnēm un to dzēšanu vai bloķēšanu.
Publikācija:

Jurista Vārds: Pierādījumu iegūšana un pierādīšana ASV civilprocesā

09 jūnijs 2020

Toms Bordāns , Jurists, zvērināta advokāta palīgs |

Kā norādījis Dr. iur. Vladimirs Bukovskis: "Process ir divu pušu cīņa, kurā uzvar tā puse, kas tiesas priekšā pierāda savu taisnību ar iesniegto pierādījumu palīdzību. Tādā kārtā pierādīšanas mērķis ir noskaidrot tos faktiskos, patiesos apstākļus, uz kuru pamata tiesai, piemērojot tiem attiecīgas normas, jātaisa savs spriedums."1 Lietas taisnīga izspriešana nav iespējama, nenoskaidrojot faktiskos apstākļus, bet to ir iespējams izdarīt, vienīgi iegūstot visus nepieciešamos pierādījumus, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu. Civilprocesa likuma 93. pants paredz, ka pierādījumu iesniegšana ir pušu pienākums.2 Pierādīšanas pienākuma sadales pamatā ir princips ei incumbit probatio qui dicit, non qui negat (pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, nevis tam, kurš noliedz).3 Tomēr, lai puses spētu izpildīt pierādīšanas pienākumu, katras valsts procesuālie likumi paredz noteiktus līdzekļus, kurus puses var izmantot pierādījumu iegūšanā. Šī raksta mērķis ir salīdzināt Civilprocesa likuma regulējumu ar Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) regulējumu. Ir vērts aplūkot tieši ASV regulējumu pierādījumu iegūšanas un pierādīšanas veikšanā, jo tas ir inovatīvs un izceļas ar ļoti plašām pušu pilnvarām pierādījumu iegūšanā, kas noved pie vispusīgas pierādāmo faktu noskaidrošanas.

Pilns raksts pieejams Jutrista Vārds mājas lapā: tiešais links