Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums atsaucīgāku un personalizētu pakalpojumu. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat mūsu sīkdatņu izmantošanai. Lūdzu, izlasiet mūsu PRIVĀTUMA POLITIKU, lai iegūtu plašāku informāciju par mūsu izmantotajām sīkdatnēm un to dzēšanu vai bloķēšanu.
Publikācija:

Omnibus direktīva – modernizēts patērētāju aizsardzības regulējums

02 jūnijs 2020

Linda Lielbriede |

Pēc teju divus gadus ilgušā darba ar mērķi stiprināt patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu, Eiropas Savienības (ES) līmenī, 2019. gada nogalē tika pieņemta Eiropas parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2161, ar kuru grozīta Padomes Direktīva 93/13/EEK, Padomes Direktīva 2005/29/EK un Padomes Direktīva 2011/83/ES[1] (turpmāk – Direktīva/ “Omnibus” direktīva). Dēvēta arī par “Omnibus” direktīvu, tā, pirmkārt, nodrošina iespēju gūt kompensāciju pārdevēja pārkāpumu gadījumos un, otrkārt, modernizē jau esošā regulējuma izpratni.

Sākotnējā iniciatīva jauna regulējuma izstrādei radās 2018. gada sākumā, kā galvenos cēloņus norādot e-komercijas izplatību un globālo pieeju tirgvedības nodrošināšanai. Turpmāk aplūkoti būtiskākie “Omnibus” direktīvas ieviestie jauninājumi.

Bargāki naudas sodi pārkāpumu gadījumos

Disciplinējot pārdevēju atbildību, Direktīva paredz piemērot naudas sodus par nacionālajos tiesību aktos paredzētajiem pārkāpumiem. Jaunie sodu griesti noteikti krietni vien augstāki  nekā līdz šim, tuvinot šos apmērus Vispārīgā datu aizsardzības regulā noteiktajam. Naudas soda maksimālo apmēru varēs noteikt 4% no pārdevēja vai piegādātāja gada apgrozījuma vienā vai vairākās dalībvalstīs.

Savukārt gadījumos, kad gada apgrozījuma apmēru nebūs iespējams noskaidrot, maksimālo soda naudu varēs noteikt summu līdz aptuveni 2 miljoni euro.

Tā kā līdz šim maldinošas komercprakses gadījumos personām ne vienmēr bija iespēja gūt efektīvu un taisnīgu atlīdzinājumu, tad lielāku naudas sodu ieviešana nodrošinās taisnīgas kompensācijas cietušajiem.

Cenas norādīšanas prasība

Ar mērķi novērst daudzkārt praksē konstatētās negodprātīgās situācijas ar neprecizitātēm cenas norādīšanā, tirgotājam turpmāk obligāti jānorāda iepriekšējā cena, kas precei bijusi noteiktā laika posmā pirms samazināšanas. Periods cenas samazināšanas norādīšanai nedrīkstēs būt īsāks par 30 dienām. Bet gadījumos, ja prece tirgū bijusi īsāku laika periodu, attiecīgais preces cenas samazināšanas periods tiks noteikts īsāks.

ES likumdevējs arī norādījis[2], ka tas ļaus patērētājam redzēt, kuros gadījumos tirgotājs tam piedāvā personalizētu cenu, balstoties uz automatizētās datu sistēmas rezultātiem.

Jauni terminu skaidrojumi

Jau Direktīvas pieņemšanas laikā galvenais uzsvars tika likts uz patērētāju tiesību aizsardzību digitālā vidē, kas nenoliedzami ir gan lielāks izaicinājums likumdevējam, gan patērētājam liek būt uzmanīgākam par izvēlētās preces atbilstību. Direktīva ievieš jaunu terminu – “tiešsaistes tirdzniecības vieta” –, ar to saprotot pakalpojumu, kas ļauj patērētājiem slēgt distances līgumus ar citiem tirgotājiem vai patērētājiem, izmantojot tīmekļa vietnes, lietotnes vai programmas.

Stingrāks maldinošas komercprakses regulējums

“Omnibus” direktīva mudina dalībvalstis pieņemt stingrākus noteikumus, aizsargājot patērētājus pret agresīvu vai maldinošu pārdošanas praksi, īpaši uzsverot iespēju ieviest ierobežojumus veikt nelūgtus apmeklējumus patērētāja mājās. Par maldinošu komercpraksi turpmāk atzīstami meklēšanas vaicājumi, no kuriem nebūs skaidri saprotams, ka tā ir apmaksāta reklāma.

Nereti pēc preces iegādes patērētāji to nožēlo, jo ļāvušies veikla tirgotāja apvārdošanai. Šādos gadījumos Direktīva ļauj dalībvalstīm noteikt, ka atteikuma tiesību periods, lai atteiktos no agresīvas vai maldinošas tirgvedības ietvaros iegādātām precēm, varētu būt līdz 30 dienām.

Vienādas preces – dažāda kvalitāte

Nav noslēpums[3], ka itin bieži vienas valsts iedzīvotāji dodas iepirkumu tūrēs uz citām valstīm – un tas ne vienmēr ir tāpēc, lai iegūtu jaunākās sezonas kolekcijas preces, bet gan lai iegādātos tās pašas preces, bet ar augstvērtīgāku kvalitāti. “Omnibus” direktīva novērsīs šādus gadījumus, nosakot, ka nepatiesa informācija par vienādu preču saturu un kvalitāti dažādās dalībvalstīs būs uzskatāma par maldinošu komercpraksi.

Biļešu tālākpārdošanai – nē!

Dažādi sludinājumi un piedāvājumi iegādāties biļetes uz ilgi gaidītu koncertu vai izrādi vilina daudzus, tomēr visbiežāk šādi darījumi iznāk krietni dārgāki nekā pērkot no oficiālā biļešu tirgotāja. Lai šādu negodprātīgu praksi mazinātu, jau šobrīd biļešu tirgotāji ieviesuši ierobežojumus iegādājamo biļešu skaitam vienam lietotājam. Prakse gan liecina, ka arī šie ierobežojumi tiek apieti, izmantojot dažādas programmas u.tml. Lai to novērstu, “Omnibus” direktīva paredz, ka šādas darbības turpmāk uzskatāmas par maldinošu komercpraksi, kam arī piemērojamas sankcijas, tostarp naudas sodi.

Ierobežos viltus atsauksmju sniegšanu

Tiešsaistes platformas piedāvā dažādus tehniskos risinājumus, ko tirgotāji var izmantot preču un pakalpojumu popularizēšanai starp desmitiem tādu pašu vai līdzīgu piedāvājumu. Vidusmēra patērētājs, izvēloties preci, parasti aplūko citu patērētāju atsauksmes par preces kvalitāti un atbilstību. Daudzi tirgotāji mēdz negodprātīgi izmantot atsauksmju un novērtējuma sniegšanas funkcijas, falsificējot vai modificējot iesniegtās atsauksmes. Jaunā Direktīva paredz, ka gadījumā, ja par produktiem atsauksmes sniegs personas, kas to faktiski nav lietojušas vai iegādājušās, tad tā tiks atzīta par maldinošu komercpraksi. Līdzīgi būs arī gadījumos, kad pats tirgotājs algo personu, kas sniedz atsauksmes vai sagroza dažādus izteikumus reklāmas nolūkos.

No šī regulējuma izriet, ka tirgotājam jābūt vērīgam gan pārbaudot sniegto atsauksmju pamatotību, gan algojot personas preču reklamēšanai.

Personas dati – jaunā valūta

Itin bieži digitālo saturu un pakalpojumus ar vilinošu piedāvājumu patērētājs var iegūt bez maksas, tomēr “bez maksas” nenozīmē, ka tirgotājs no šāda darījuma negūst labumu. Gluži pretēji – iegūstot “bezmaksas” saturu, patērētājs pretī sniedz personas datus. Normatīvais regulējums šādos gadījumos nebija izsmeļošs un pietiekams, tāpēc “Omnibus” direktīvas prasības pēc transponēšanas būs piemērojamas līgumiem, kur patērētājs tirgotājam sniedz savus personas datus, saņemot digitālo saturu vai pakalpojumus.  Pieņemot šādu regulējumu, faktiski tiek noteikts, ka personas dati ir līdzvērtīgi jebkuram citam maksāšanas līdzeklim, tāpēc arī šādos gadījumos lieti noderēs papildu aizsardzības garantijas, ko  sniedz Direktīva.

Izņēmumi no atteikuma tiesībām, piegādājot digitālo saturu

Paplašinot līdzšinējo regulējumu par atteikuma tiesību izņēmuma gadījumiem, noteikti jāmin digitālā satura piegādes līgumi. Ar “Omnibus” direktīvu noteikti vairāki kumulatīvi kritēriji, lai patērētājs zaudētu atteikuma tiesības:

  • ir skaidri dota piekrišana sākt izpildi atteikuma tiesību perioda laikā;
  • patērētājs ir apliecinājis, ka viņš tādējādi zaudē savas atteikuma tiesības;
  • tirgotājs sniedzis apstiprinājumu par noslēgto līgumu.

Kad Direktīvas prasības stāsies spēkā?

Dalībvalstīm noteiktais Direktīvas transponēšanas termiņš ir 2021. gada 28. novembris, savukārt grozītajam nacionālajam regulējumam jāstājas spēkā līdz 2022. gada 28. maijam.  Lielbritānijai izstājoties no ES, “Omnibus” direktīva tai nebūs jātransponē

Jaunā Direktīva atzīstama par tālejošu centienu nodrošināt patērētāju aizsardzību, apzinoties digitālos izaicinājumus un risinājumu daudzveidību, jo Direktīvā izmantotā terminoloģija  ļaus to izmantot ilgtermiņā. 

 

[1] Eiropas parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu. Pieņemts: 27.11.2019. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32019L2161&from=EN