Publikācija:

Iekšējā trauksmes celšanas kārtība - kas jāzina uzņēmējam

29 maijs 2019

2019. gada 1. maijā Latvijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums. Latvijā tiek daudz diskutēts par trauksmes cēlēju tiesībām, garantijām un trauksmes celšanas kārtību. Ēnā ir palikusi Trauksmes celšanas likuma ietekme uz juridiskajām personām, kuras ir pakļautas Trauksmes celšanas likuma normām.

Trauksmes cēlēju direktīva un Trauksmes celšanas likums paredz, ka visām publiskajām pārvaldes iestādēm un privāto tiesību juridiskajām personām, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, obligāti jānodrošina iekšējā trauksmes celšanas sistēma. Nereti tiek spriests, ka šāds pienākums gulstas uz visām iestādēm un uzņēmumiem, kuros ir vismaz 50 darbinieku, taču Trauksmes celšanas likums šo subjektu loku ir konkretizējis, attiecinot uz publiskajām pārvaldes iestādēm un privāto tiesību juridiskajām personām, kurās ir vairāk par 50 nodarbināto.

Ar publiskām pārvaldes iestādēm Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē tiek saprastas visas institūcijas, kuras darbojas publiskas personas vārdā un kurām ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi to darbības īstenošanai un ir savs personāls.

Privāto tiesību juridiskas personas ir juridiskas personas, kuras ir privāttiesību subjekti un kuras kā tādas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Saskaņā ar Komerclikuma normām, par juridiskām personām tiek uzskatītas personālsabiedrības un kapitālsabiedrības, turklāt jāatceras, ka, piemēram, saskaņā ar Advokatūras likumu, advokātu birojam nav juridiskas personas statusa.

No Trauksmes celšanas likuma secināms, ka iekšējās trauksmes celšanas sistēmas nodrošināšanas pienākums uz zvērinātu advokātu biroju, pat tad, ja tajā tiek nodarbinātas vairāk nekā 50 personas, neattiecas. Nereti praksē sastopami gadījumi, ka viena uzņēmuma dažādas struktūrvienības ir reģistrētas kā atsevišķas juridiskas personas.

Šādā situācijā, ja katrā no stuktūrvienībām nodarbināto skaits nepārsniedz 50 darbinieku, arī nav pienākuma izstrādāt iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, kaut arī faktiski visām struktūrvienībām ir viens (vieni un tie paši) īpašnieks un tās darbojas vienotā jomā.

Trauksmes cēlēju direktīva nosaka, ka iekšējā trauksmes celšanas sistēma jāievieš arī privāto tiesību juridiskajām personām, kuru gada apgrozījums vai gada bilance kopumā sasniedz vai pārsniedz 10 miljonus eiro, kā arī visām privāto tiesību juridiskajām personām, kas darbojas finanšu pakalpojumu jomā.

Ja Trauksmes celšanas likuma mērķis ir pasargāt trauksmes cēlējus no iespējamās atriebības darba vietā par trauksmes celšanu, tad atklāts paliek jautājums, kāpēc iestādēs un uzņēmumos, kuros pastāv lielāks trauksmes celšanas risks (strādā vairāk nekā 50 darbinieku), ir uzlikts par pienākumu iespējamo pārkāpumu atrisināt vispirms iestādes vai uzņēmuma iekšienē.

Tiek prezumēts, ka darba tiesiskajās attiecībās darbinieks atrodas darba devēja pakļautībā, tādēļ starp darbinieku un darba devēju pastāv zināma nevienlīdzība. Piemēram, ieviešot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, tās paskaidrojuma rakstā tika akcentēts, ka darbinieka sniegta piekrišana darba devējam tā datu apstrādei nav uzskatāma par derīgu, jo subjekts ir atkarīgs no pārziņa, ja personas datu apstrāde izpaužas kā darbinieka personas datu apstrāde, ko veic darba devējs darba attiecību kontekstā. Vērtējot šo Eiropas Padomes un Parlamenta nostāju, līdzīgi var interpretēt attiecības, kas pastāv starp darba devēju un trauksmes celšanas kontaktpersonu uzņēmumā. Visticamāk, trauksmes celšanas kontaktpersonas pienākumi tiks uzlikti kādam no jau esošajiem uzņēmuma darbiniekiem.

Direktīva neparedz nepieciešamību šo pienākumu veikšanai nodarbināt atsevišķu darbinieku. Apšaubāma ir šīs trauksmes celšanas kontaktpersonas spēja būt neatkarīgai, ņemot vērā tās pakļautību darba devējam. Iespējams, ir nepieciešams paredzēt aizsardzību ne tikai trauksmes cēlējiem, bet arī trauksmes cēlēju kontaktpersonām, lai nodrošinātu to neatkarību trauksmes celšanas procedūrā.

Jebkurā gadījumā trauksmes celšanas kontaktpersonai ir jābūt tiesībām uz atalgojuma palielināšanu par papildu darbu veikšanu. Darba devējam, ieviešot iekšējās trauksmes celšanas sistēmu un veicot piemaksas trauksmes celšanas kontaktpersonai par papildu darbu, ir nepieciešams rēķināties ar papildu izdevumiem.

Saskaņā ar Trauksmes cēlēju direktīvas un Trauksmes celšanas likuma normām, darba devējam ir pienākums nodrošināt nodarbinātajiem iespēju droši ziņot par pārkāpumiem un garantēt viņu aizsardzību.

Efektīvs solis, kā publisko tiesību jurisdiskās personas varētu īstenot Trauksmes celšanas likumā un Trauksmes cēlēju direktīvā noteiktos pienākumus, būtu trauksmes celšanas sistēmas izveides un darbības nodošana trešajai personai ar ārpakalpojuma starpniecību. Tas nodrošinātu neatkarību, objektivitāti un konfidencialitāti, kā arī atrisinātu jautājumu par situāciju, kad trauksmes cēlējs vēlas ziņot par pārkāpumu, kurā iesaistīta trauksmes celšanas kontaktpersona.

Raksts PDF- Dienas Bizness, 29.05.2019