Publikācija:

J. Zelmenis | Lietas vairāk jāskata kopsakarībās

03 jūlijs 2019

Advokāta Jāņa Zelmeņa intervija žurnālam iFinanses

Jānis Zelmenis, AS "BDO Latvia" vadošais partneris, zvērināts advokāts un nodokļu eksperts, pirms sarunas brīdina, ka daudzi viņam pārmet pārmērīgu kritiskumu. Tāpēc jau sākumā viņš paskaidro, ka tas nenozīmē, ka viņš nemīl Latviju vai nav šīs valsts patriots. Gluži vienkārši Jānim neesot nekādas vajadzības glaimot vai būt ērtam kādu politiķu acīs, tāpēc viņš var atļauties teikt, ko domā.

Kā jūtaties šodienas Latvijā?

Man sāp sirds par daudz ko, kas Latvijā sastrādāts 30 neatkarības gados. Par to, ka esam zaudējuši daudz cilvēkresursu un ka esam valsts bez skaidri izteiktas nākotnes vīzijas, vienkārši plūstam pa kaut kādu straumi, cerot, ka tā mūs kaut kur aiznesīs. Mēs neprotam veidot labklājību, pie mums notiek par daudz politiskās muldēšanas. Jau 30 gadus ecējamies - krievi pret latviešiem, bet šī dalīšanās patiesībā mūs tikai vājina. Es jūtos kā pasaules pilsonis - esmu mācījies gan Krievijā, gan Amerikā, dzīvojis Zviedrijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Amerikā, Krievijā. Mans skatījums uz Latviju ir vienlaikus no iekšienes, jo mani vecāki ir latvieši un šī ir mana dzimtene, un arī globāls, jo man ir, ar ko salīdzināt. Mums pietrūkst pasaules līmeņa intelekta un profesionālisma. Daudz talantīgi cilvēki ir aizbraukuši no valsts, bet tautai bez talantīgiem cilvēkiem nav nākotnes. Ja man šobrīd būtu iespēja veikt pamatīgas investīcijas Latvijas valstī, es neieguldītu pensionāros, pat ne veselībā, es ieguldītu izglītībā, jo mums ir jādomā par intelektuālās elites izveidi. Bet visupirms ir jāsaprot, kas ir mūsu valsts prioritātes, pēc tam šajās prioritārajās nozarēs par valsts naudu katru gadu jāsagatavo iespējami liels skaits audzēkņu. Visa pasaule šobrīd aizraujas ar modernām lietiņām, kas ir sastopamas visur. Mums vajag ko savu, ko īpašu.

Man šobrīd par daudz ko sāp sirds. Citējot klasiķi Bertoltu Fliku, Latvija joprojām ir ļoti lēta zeme bagātniekiem, bet dārga - nabagiem. Esam sociāli netaisnīga valsts, mums nav labklājības bāzes, līdz ar to darāmā ir daudz vairāk nekā sasniegtā. Neesmu no tiem, kas jūsmo par dažādu ordeņu piešķiršanu un tēlošanu, ka esam Eiropas līmeņa kultūras un ekonomikas šūpulis. Lai sasniegtu savu veiksmes stāstu, ir vēl daudz darāmā.

Tas savā ziņā saskan ar jaunākajām Eiropas Komisijas rekomendācijām Latvijai, kurās ieteikts samazināt nodokļu slogu cilvēkiem ar maziem ienākumiem, risināt sociālās atstumtības problēmas, veicināt mājokļu un transporta pieejamību utt.

Kas viegli nāk, tas netiek novērtēts. Valsts galu galā ir tikai instruments. Jautājums - kam? Labklājības celšanai vai varas noturēšanai? Valstis pasaulē veidojas un izzūd. Ir labi, ka mums ir valsts, bet pagaidām nejūtu superlielu gandarījumu, ka mēs būtu pratuši to pareizi izmantot. Nesaprotu mūsu kopīgās valstiskās intereses.

Esat viens no biežāk citētajiem nodokļu ekspertiem Latvijā. Kādu redzat mūsu valsts nodokļu sistēmu pasaules kontekstā?

Latvijas nodokļu reforma ir kļuvusi par brutālu naudas iekasēšanu no uzņēmumu un fizisku personu kabatām. Mums pilnīgi nekad nodokļiem nav bijusi cita funkcija, mēs tos neizmantojam labklājības stimulēšanai. Neliels mēģinājums šajā virzienā tika veikts Kalvīša laikā, kad uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likme tika samazināta līdz 15%, bet konkurētspējīga likme tika atzīta par neatbilstošu Latvijas nodokļu sistēmai. Jāapzinās, ka mūsu valsts ekonomiku nosaka Vācijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Lietuvas, Skandināvijas valstu un Krievijas labklājība. Mums ir pilnīgi vienalga, kas notiek Brazīlijā, Kanādā, Amerikā, Ķīnā vai Indijā.

Kā ar nodokļiem varētu stimulēt labklājību?

Pirms pāris dienām Cīrihē runāju ar kādu Ungārijas advokātu, kurš dedzīgi stāstīja par viņu valsts premjerministra Viktora Orbāna politiku, ka ģimenēs, kurās ir vismaz četri bērni, kredīts mājoklim tiek piešķirts bez maksas, arī transports ir bezmaksas utt. Ir vērts papētīt šādus piemērus. Tā ar nodokļu paņēmieniem tiek risināti demogrāfijas jautājumi. Mums caur nodokļiem sociāli aktīvu iedzīvotāju saikne ar valsti netiek veidota pienācīgi. Nodokļi tiek iekasēti, bet atgriezeniskā saite nav pietiekami cieša. Tāpat demogrāfijas jautājumu risināšana tiek stimulēta nepietiekami.

Nesenā nodokļu reforma sākās ar šo sociālā taisnīguma tēmu piesaukšanu.

Jā, ieviesām progresīvo nodokli bagātajiem, lai viņu dzīvi padarītu vēl interesantāku, bet nabagos piežmiegtu vēl vairāk. Tas bija klasiskais Latvijas politiķu liekulības izgājiens. Kuslās ekonomikas un nabadzības dēļ progresija pie mums iestājās ļoti ātri. Latvijā cilvēki, kuri saņem 1200 eiro algu tiek uzskatīti par labi pelnošiem, kamēr Beļģijā tik liels ir neapliekamais minimums. Mēs tērējam laiku mazsvarīgām, otršķirīgām tēmām, maz pētām un analizējam nabadzību. Neidentificējam un neīstenojam iespējas veidot uz labklājību balstītu valsti. Ir izdarīts viss iespējamais, lai, izzogot valsti ar privatizācijas palīdzību, rastos maza, ultrabagātu viendieņu valsts ar daudz nabadzīgiem cilvēkiem.

Iespējams, 30 gadi ir pārāk īss laiks valstij, un mums priekšā nākamie 30, lai kļūtu efektīvāki un gudrāki. Nodokļu reformas kontekstā jau pirms trim gadiem, kad šī tēma tika aktualizēta, ierēdņiem rosināju aizdomāties, ka pasaulē no 180 valstīm ir tikai divas (Latvija un Igaunija), kurās nesadalīto peļņu atbrīvo no UIN. Citas valstis to nevar atļauties, jo tas ir fiskāli neizdevīgi. Kāpēc Lietuva nekopē šo modeli? Jo viņi ir veikuši izmaiņas darba un sociālo nodokļu likmēs, tādējādi kļūstot par izdevīgāko Baltijas valsti darbaspēka ievešanai. Kamēr Latvija būs darbiniekiem neizdevīgākā valsts, no cilvēkresursu trūkuma vaļā netiksim. Bet mums steidzami jāsāk importēt smadzenes, tā ir mūsu iespēja. Lietuvieši to ir sapratuši pirmie.

Kādas vēl ir pasaules ekonomiskās tendences?

Zūd globalizācijas ietekme, viss iet uz to, ka katrs uzņēmums un katra valsts darbojas pati par sevi. Jā, mēs iestājāmies Eiropas Savienībā (ES) un NATO, bet kāds ir mūsu plāns В? Ko iesāksim, ja ES un NATO sašķobīsies?

Savukārt nodokļu jomā šobrīd sāk veidoties pavisam jauna ēra, ko nosaka digitālās ekonomikas attīstība. Vēl nesen viss bija citādi, bet tagad ir jāsaprot, kā nodokļus piemērot robotiem un tehnoloģijām. Te nepieciešams kas pilnīgi jauns. Kurā valstī, piemēram, "Google" maksā nodokļus? Skaidrs, ka Amerikā, jo tur šī kompānija ir dibināta, bet kā piemērot nodokļus, piemēram, Vācijā, ja arī tur tā darbojas? Domāju, ka ir jādomā cilvēku un patērētāju virzienā, jo tieši viņi ir lielākā vērtība.

Kurš jums šobrīd šķiet neloģiskākais nodoklis Latvijā?

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Aplūkojot tiesu praksi, tieši par PVN ir visvairāk strīdu. Kāpēc tā?

No vienas puses, šis nodoklis ir līderis nodokļu ieņēmumu plānu pildīšanā, bet, no otras puses, līderis arī krāpšanās apmēros, un nodara būtisku kaitējumu Latvijas saimnieciskās darbības videi. Problēma tāda, ka nodoklis pa ķēdi tiek nodots līdz gala patērētājam. Pienu ražo fermeris, kurš ir reģistrēts PVN maksātājs, tas nonāk pie piena pārstrādātāja, pēc tam pie vairumtirgotāja, vēlāk - mazum-tirgotāja, kuri visi arī ir reģistrēti PVN maksātāji, un beigu beigās patērētājs pienu nopērk ar 300% uzcenojumu plus PVN. Ja darījumu ķēdē, piemēram, vairumtirgotājs savus PVN maksāšanas pienākumus nepilda un piesavinās PVN summas, kuras saņēmis no mazumtirgotāja, tad mazumtirgotājam PVN jāmaksā atkārtoti, šoreiz jau par vairumtirgotāja ļaunprātīgu rīcību. PVN atkārtoti maksājams tieši valsts budžetā.

Tāpat Eiropas PVN sistēmu neloģisku un vecmodīgu padara fakts, ka vesela virkne nozaru, īpaši, kas saistītas ar finanšu nozari, ir atbrīvotas no PVN maksāšanas. Atbrīvotas mākslīgi, bez jebkāda sociāla mērķa. Tas kropļo sistēmu un padara to sarežģītu un grūti administrējamu. Uzņēmumiem un VID jāspēj orientēties dažādo atbrīvojumu labirintos. Reti kurš apzinās, ka PVN atbrīvojums ir tikai fikcija. PVN atbrīvojums efektīvs ir tikai preču eksportam. Patērējot preces un pakalpojumus Latvijā, ikviens no mums maksā slēpto PVN, kas tiek pārnests uz galapatērētāju no komersantiem, kas darbojas no PVN atbrīvotā nozarē. Slēptais PVN veidojas uz neatskaitāmā PVN priekšnodokļa rēķina par iegādātajiem pakalpojumiem un precēm.

Tātad nodokļiem ir jāpieiet gudrāk?

Vienmēr atceros kādu jau samērā senu tikšanos Londonas birojā, kur sarunājos ar kādu ekspertu, kurš bija specializējies PVN piemērošanā finanšu sektorā un konkrēti priekšnodokļa jautājumos. Cik šaura specializācija! Šajā jomā viņš zināja visu. Es varu puslīdz intelektuāli diskutēt par aptuveni 10 juridiskām tēmām, bet pasaulē tas nav tipiski. Latviešiem ir tendence būt daudzpusīgiem. Bet jāapzinās arī, ka gudrība nav interneta faktu pārzināšana, tā ir prasme saskatīt likumsakarības un tās interpretēt, ieraudzīt kopsakarības.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja rosina Latvijā izveidot konsultatīvo padomi, kas izvērtētu likumus pirms to stāšanās spēkā, tādējādi nodrošinot augstāku kvalitāti un "gudrākus" likumus. Ko par to sakāt?

Pirmkārt, neesmu pārāk augstās domās ne par vienu no Latvijas tiesām. Otrkārt, domāju, ka šo problēmu varētu risināt vienkāršāk - Tieslietu ministrijā nodarbinot profesionālākus juristus. Šobrīd ir sajūta, ka dažus likumus raksta 2.kursa studenti. Es to pat varu nodemonstrēt. Paskatieties Koncernu likumu! Nodaļu, kuru viņi no vācu valodas neprata pareizi iztulkot, pārtulkoja burtiski un pilnīgi nesaprotami. Birokrātiem raksturīgi, ka viņi allaž grib jaunus budžetus, jaunas iestādes un amatus, bet pietiktu ar vairāku pašu labāko juristu piesaistīšanu, kaut vai ārpakalpojumā uz atsevišķu likumu izstrādi.

Bet labākie juristi izmaksā dārgi...

Nevar gribēt kvalitāti, ja par to nevar samaksāt. Vai domājat, ka, saliekot kopā daudzus mazāk kompetentus juristus, būs augstāka darba kvalitāte, nekā iesaistot dažus profesionāļus? Es apšaubu. Likumdošanā nav nepieciešama kvantitāte, jātiecas uz kvalitāti. Es rosinu lietas vairāk skatīt kopsakarībās. Tagad arī daudz tiek runāts par skaidras naudas ierobežošanu. Mēs būvējam cietoksni, lai neienāktu nekontrolēta nauda. Bet vai padomājam, ka skaidra nauda ir legāls maksāšanas līdzeklis, demokrātiskas valsts sastāvdaļa? Man tas neiet kopā. Skrienam no viena grāvja otrā, neredzam kopsakarības.

Turpinot nodokļu tēmu, Augstākā tiesa ir noteikusi, ka sadarbības partneru izvēlē jābūt uzmanīgiem ne tikai saistībā ar PVN, bet jārēķinās arī ar UIN riskiem. Kādas ir jūsu aktuālās atziņas par šo nodokli?

Šī ir interesanta tieslietu kategorija un saistīta ar PVN sistēmas radītās krāpšanas problemātikas risināšanu. Svarīgi ir apzināties, ka neviens likums neuzliek par pienākumu pārliecināties, vai darījumu partneris vai viņa partneri PVN sistēmu neizmantos ļaunprātīgi. Tādēļ tiesas ir aizpildījušas praktiskus trūkumus, piešķīrušas VID tiesības rīkoties, lai aizpildītu budžeta robus, iekasējot PVN no praktiski jebkura komersanta, kas ir piedalījies jebkurā no preču vai pakalpojuma sniegšanas posmiem. Faktiski VID ir piešķirta liela rīcības brīvība, kas no tiesas puses tiek kontrolēta tikai formāli. VID, izvērtējot preču vai pakalpojuma sniegšanas posmus, auditē tikai komersantus, kuriem ir nauda, bet nemeklē vainīgos. Tas ir bīstami Latvijas ekonomikai. Ar rīcības brīvību nāk liela atbildība, bet atbildības sajūta ierēdņiem pieklibo. To visu vēl pastiprina ierēdniecības nepietiekamā izpratne par biznesa procesiem. Vidējais ierēdnis neapzinās sava darba sekas un kļūdu augsto cenu un to ietekmi Latvijas ilgtermiņa attīstībā.

Vai piekrītat, ka šobrīd modē nāk sociālie nodokļi?

Politiskajai elitei tie nāk modē, bet tas arī viss. Visiem pārējiem trūkst motivācijas tos maksāt. Pirmajos neatkarības gados notika masveida valsts izzagšana, tāpēc tagad apelēt pie sirdsapziņas un teikt, ka visiem jābūt godīgiem un jāmaksā nodokļi, nav loģiski. Mani tas nemotivē atkailināties un maksāt vairāk, nekā likumos paredzēts. Ja likumīgi varu ko nemaksāt, es to izmantoju. To sauc par nodokļu plānošanu. Diemžēl tuvākajā laikā nesaskatu potenciālu, ka mūsu patriotisms un nodokļu maksāšanas lojalitāte varētu pieaugt.

Taisnība. Vārdam "nodokļi" mūsu valstī vairāk ir negatīva konotācija, neaizdomājoties, ka nodokļi taču patiesībā ir jāmaksā mūsu visu labā.

Jo politiķi sabiedrībai rāda vienu seju, bet darbos ir pilnīgi citādi. Šobrīd nevaru daudz pārmest VID vai valdībai, bet šī noskaņa ir veidojusies 30 gadu laikā. Draugi mīļie, vispirms atzīsim savas pieļautās kļūdas!

Ja pie jums uz konsultāciju atnāk uzņēmējs, kurš ir apņēmies strādāt godīgi un maksāt visus nodokļus, ko viņam sakāt?

Tas ir labi, ka ir komersanti, kuri no sirds vēlas un maksā nodokļus. Tā nav netipiska situācija. Nodokļu konsultācijas nav tikai nodokļu plānošana, bet ietver arī konsultācijas, lai nodrošinātu dažādu nodokļu sistēmu izpratni gan Latvijā, gan ārpus tās. Palīdzēt veidot izpratni par nodokļiem, it īpaši pārrobežas darījumiem, ir būtiska nodokļu konsultāciju biznesa daļa. Nodokļu ziņā esam pilnīgi neinteresants tirgus - sarūkošs, nabadzīgs un izsīkstošs. Kam mēs tādi vajadzīgi? Lai apgādātu 1,8 miljonus maksātnespējīgu cilvēku? Nīkstošā tirgū būs grūti dabūt ekonomisko izrāvienu, mēs varētu kaut vai uz galvas stāvēt vai pat atcelt nodokļus.

Bet ir taču kādi iemesli, kāpēc jūs tomēr šodien esat Latvijā un kāpēc te darbojas jūsu bizness. Kādi tie ir?

Latvijas priekšrocības ir ekoloģiski draudzīga vide un relatīva drošība. Jā, mēs neesam interesanti pasaules bagātajiem uzņēmējiem, bet vienlaikus neesam interesanti arī teroristiem. Iespēja, ka pie mums notiks kāds teroristu uzbrukums, ir daudzkārt mazāka nekā Ņujorkā, Šanhajā, Tokijā vai citur. Dzīvojam drošā, ekoloģiski tīrā vidē, valstī ar labu attīstības potenciālu, ja vien pratīsim to pareizi izmantot.